| |
[19. Okt 2008|13:00] |
Es esmu Rātha, tava vectante, un gribu tev pastāstīt, kā Dimpla, tava māte, pārvērta manu dzīvi.
„kāpēc tev nepatīk mana vecmāmiņa?” viņa skaidri un gaiši noprasīja. „Nu, tas ir garš stāsts...” es noteicu, pat nedomādama tādam skuķēnam neko stāstīt, taču gadījās tā, ka jau nākamajā mirklī es atklāju viņai savu sirdi.
.... Apmierināta ar savu veikumu, noliku šķīvi ar kūku uz galda vidū un apsēdos, lai gaidītu vīru pārnākam. Džeijens atvēra durvis, un, kā jau es biju paredzējusi, viņa skatiens tūlīt pievērsās galdam, pie kura sēdēju es ar meitām. Nabadziņš, ieraudzīt savu paša galvu uz liela šķīvja asiņu peļķē – tas nav nekāds joks! Viņš manāmi nodrebēja un sarāvās. Kāds triumfs! Pat bērni pazina šajā kūkā tēti!
„re, kur tētis!” meitiņas spiedza.
„Jā, tas ir tētis,” es tīksmīgi apstiprināju. Tad pasniedzu Džeijenam nazi. „Daudz laimes dzimšanas dienā,” es teicu, un meitenītes to atkārtoja.
Kādu brīdi Džeijens bija tik ļoti satrūcies, ka spēja tikai ar šausmām blenzt uz šķīvī gulošo galvu. Apaļas, izspiedušās acis... mute šausmās pavērta... man bija izdevusies lieliska atriebība, īsti Mughalu dinastijas gaumē. Beidzot taču nabaga Džeijens apjēdza, ka es viņu ienīstu.
Un tad reiz es saņēmos un palūdzu viņu aizvākties.
Mans vīrs kļuva par vecu dzērāju.
Tavu vecmāmiņu es ienīdu tāpēc, ka tieši viņa taču lieliski zināja, kā tas ir – kļūt par tāda vīra sievu, kurš spēj nebeidzami tracināt ar savu neaptēstību, trulumu un zvalstīgo gaitu, un nedziedināmo aprobežotību.....
Tad kādu dienu pie manis ieradās tava māte Dimpla. Viņa nostājās manā priekšā sasarkusi, žņaugdama rokās plastmasas somu, kurā bija viņas mazais diktofons. „Pastāstiet man, kā tas viss norisinājās no jūsu viedokļa!” viņa lūdza. Par manu viedokli neviens līdz šim netika apvaicājies. Bet – vai zini – kad biju izgāzusi visu šo ilgi krāto jūtu lavīnu un Dimplas mašīnīte griezdamās to visu bija ierāvusi iekšā, es uz notikušo pēkšņi spēju paraudzīties citādi. Naids manī bija krājies kārtu kārtām, bet.... „Nu un tad?” iesaucās mana dvēsele, kas piepeši bija tikusi vaļā no smagās nastas. |
|
|
