|
[19. Okt 2008|09:25] |
Tā ir grāmata par to, cik daudz dažādos veidos vīrietis un sieviete spēj iznīcināt viens otru.
„viņa palūkojās lejup uz tēvu, un viņš palūkojās pretim. Viņa seja neko nepauda. Viņš tikai skatījās, kā bija skatījies visus šos gadus, kopš tā viņu pazina. Nelokāmi labestīgs un uzticams, un tik padevīgs kā mīcāmā mīkla. ... ... pēc septiņiem mēnešiem tēvs līdz pat kaklam bija pilnīgi paralizēts. Viss viņa augums bija nekustīgs un savādi vēss, it kā viņš jau būtu miris. Mūsu tēvs visu darīja lēni. Nu viņš lēni mira, lēni un ar sāpēm. Māte mēģināja dzirdīt viņu ar pienu, bet viss karotes saturs izritēja no lūpu kaktiņiem un notecēja gar zodu. Tik un tā viņa vēl nebija padevusies. Sēdēja pie tēva gultas augām dienām. vienudien viņš ieskatījās mātei acīs un nočukstēja: „Esmu bijis laimīgāks nekā Thiruvallars.” Pēc tam viņš vairs nerunāja, un telpā iestājās briesmīgais nāves klusums. .... viņa bija iedvesusi bērniem nicināšanu pret tēvu, bija tiem mācījusi viņu ignorēt un izsmējusi viņa maigo dabu, it kā tā būtu tikai stulba, lopiska padevība vai pat garīga atpalicība. Vēlāk viņa bija darījusi visu iespējamo, lai šis maigais vīrs kļūtu par trulu svešinieku. Viņa bija to nodevusi. Cilvēku, kas viņu bija bezgalīgi mīlējis.”
Šis ir stāsts par 14 gadus veco meiteni un 34 gadus veco vīrieti pēc 50 gadiem. Bet tur ir vismaz 25 dažādi veidi, kā cilvēks cilvēku var nogalināt, neļaujot nomirt. Jo viens cilvēks ir sieviete, un otrs ir vīrietis. Un viņi vairs nav cilvēki. |
|
|