| |
[18. Okt 2008|17:23] |
šodien bija dārzi un parki. arhitektes kundze teica - droši kāpiet zālītē, es atļauju. un garāmgājēji puiši sarkastiski turpināja - jā, meitenes, droši kāpiet zālītē, kāpiet!
bet vispār pie universitātes ir ginka. kad rudenī krīt ogas, tās briesmīgi smirdot. vispār visi koki pasaulē dalās trīs grupās - skujkoki, lapukoki un ginka. ginka ir saglabājies vēl no pirms ledus laikmeta papardēm. tas pat nav koks. viņa stumbrs ir tik milzīgs kā ozolam. un vēl - "ginks ir tīrā pornogrāfija".
un pretī viņam ir dienvidamerikas ragukoks. viņš zied reizi piecos gados, un viņš ir pākšaugs. tajā piektajā gadā no ziediem izveidojas pākstis ar sēklām, kas krīt zemē, un pēc pieciem gadiem sēkla sāk dīgt.
kronvaldu parkā ir naudaskoks - tsukura. viņam ir ļoti glīti sakārtotas lapas.
un pie operas ceriņiem ir savērpti stumbri, jo viņi ir āderu krustpunktos. ceriņi, oši un vēl daži krustpunktos vērpjas - jo tur ir vērpes moments. pretī ginkam ir liepa, kas izaugusi no kufolta stādītās liepas iesakņojušās zara.
pēc neatkarības atgūšanas trīs baltijas valstu prezidenti arī iestādīja liepas, bet, kad sāka atjaunot kanālmalu, viņas pārstādīja. klusām. bet troksnis tik un tā sacēlās. jo cilvēkiem jau patīk kliegt.
tad visi aizgāja un es atradu 30 "manas lietas" galerijā centrs. galvenokārt gāju kaupera žoga un barkāna lejkannas dēļ, bet tieši viņiem abiem godīgi pagāju garām.
gāju mājās pa jaunbūvējamo brauktuves daļu. garām brauca ritenis un teica - čau. tad apstājās un bija saruna. pilnīgs klaidonis ar saulesbrillēm un pērlēm zobu vietā. bet tik un tā klaidonis. un tas tikai nozīmē, cik laba saule ir ārā, ja pat svešinieki sveicinās.
un tagad man ir jāpārmet krusts, jāaizver acis, jāatver atkal un jāglābj māja.
un turpmāk katru sestdienu mums vedīs smiltsērkšķu sulu. nepastarizētu, auksti spiestu. viņa smaržo pēc validola bet garšo pēc brīvības.
un tas, ko es šodien iemācījos, pats galvenais - zvēri izlemj būvēt tiltu. zilonis saka - vajag tādu kārtīgu, no dzelzs un betona. zaķis - ūja, kam ta tādas pārestības! mazu, vieglu no koka! vizbeidzot ēzelītis saka - nu ko jūs strīdaties, vispirms jāvienojas par svarīgākām lietām. kā būvēsim - šķērsām vai gareniski? |
|
|
