jā.
es šorīt skrēju ar nesadzijušu traumu un pirmo reizi jebkad priecājos par tām fiziskajām sāpēm, jo vismaz uz to mirkli tas bija viss, kas bija jājūt. nevis visas tās sirds sāpes, bailes, bezpsēcības dusmas. tas viss ir par daudz.

(Reply to this) (Parent)