|
[8. Feb 2022|08:08] |
bet tad ēdām brokastis ziemeļu augstākajā punktā, ieraudzījām prāmi un nonācām citā salā, kuru šķērso tikai viens šķembu ceļš un lepni gandrīz nobetonēts veloceliņš - nice - un aizgājām līdz skaistākajai pludmalei, kur blakus sarkanajam karogam bija piemiņas plāksne mirušajiem, visiem tiem, kuri vienkārši stāvēja krastā, līdz okeāns viņus paņēma sev. bezgala skaists okeāns. tad atgriezāmies un gājām pie marcello ēst, bet man bija tik auksti, ka viss uzreiz sākās ar barraquito un tā arī vairs īsti nebeidzās. smieklu vācelīte. bet mēs atradām mājas. tagad ir rīts, un mums nekas nav jādara. |
|
|