|
1. Apr 2021|10:11 |
kad nomira omīte, man iekšā viss sāka degt, nekas nelīdzēja, tikai, kad biju ūdenī, bija miers. es toreiz mēģināju peldēt, cik ilgi varu, bet septmebra beigās sāku klepot un klepoju, šķiet, pāris mēnešus. par daudz sāpju varbūt bija. fun fact, nesen atklāju ice man Vim Hof, un viņš stāsta, ka sācis iet aukstā ūdenī pēc sievas pašnāvības, after he lost love of his life. un tad tikai ūdens spēja palīdzēt.
bet nu, es sabijos no ūdens, aizbēgu un laimīgi dzīvoju tālu prom pāris gadus, bet pirms 2 gadiem piepeši vairs neko negribējās. tikai peldēt. atgriezos uz vasaru, domāju mazliet papeldēt, varbūt pāries, varēšu laimīgi dzīvot tālāk tālu prom. nepārgāja.viss, ko gribējās, ir peldēt. nācās atgriezties pavisam. tā arī nodzīvoju pagājušo gadu, peldot, bet bija silta ziema un es biju pie jūras un okeāna janvārī/februārī, tā kā bija vieglāk.
negatavojos nekā. noģērbjos un eju ūdenī. tas ir tā kā ar amerikāņu kalniņiem, ķermenim jābūt pilnīgi atslābušam, un tad vispār nav šoka. tikai miers un sajūta, ka esi ļoti ļoti dzīvs. neņem ļaunā, ka tik gari. |
|