| |
[6. Nov 2020|10:40] |
|
reizēm tu krīti un domā, ka tas jau nekas, kam negadās, anyway, pirmais stāvs un virve pie rokas, bet piepeši saproti, ka tas nebeidzas, nekā nav, ne zemes, ne virves, tikai melnais caurums, kas reiz likās neaizsniedzami tālu, bet re, tika klāt un nu sūc tevi iekšā. un tu pat nemaz negribi pretoties, jo brīvais kritiens, right. nesāp. |
|
|
