| |
[30. Okt 2020|15:15] |
šorīt es biju kaķis, man glaudīja vēderiņu, un bija jāmurrā un jāstiepjas. bet tad es biju cilvēks atkal, un man uzlika rociņu uz mutes. nerunā. jā, kā lai to iemācās.
gaiss joprojām bezgala silts, ūdens rāms, peldēju un domāju, ko lai dara, tev nekas nav jādara, teica kosmoss, viss ir izdarīts. vingrojot bija mazliet jāraud. man nebija ne jausmas, ka tu arī tā jūti.
tad bija patiešām pēdējā maltīte pie ļoti jaukajiem cilvēkiem, tad izpakoju vēl vasarā dabūtās lietas, izmazgāju matus, nu varētu saritināties un aizmigt uz mūžu, bet varbūt vēl jādzīvo. |
|
|
