|
15. Okt 2020|08:20 |
personīgi es pats savu mūža pirmo pusi aktīvi vairījos no cilvēkiem, līdz sapratu visuma entropijas pamatus, savu un citu personu noenozīmīgumu un neesamības skaistumu.
šobrīd daudz kas nav mainījies - joprojām ļoti aktīvi izvairos no cilvēkiem, bet atklāsmju brīžos pārvaru savu miesu, tieku vaļā no ieaudzinātajiem aizspriedumiem un braucu virsū citiem kā buldozers. brīžiem radot neaizmirstamas sarunas, kuras kultivēju savā galvā sev vienam pašam, sevis paša izpratnē, ar saldenu prieku, ka tās atmiņas tuvākajās desmitgadēs izgaisīs pavisam.
kas tevī ir mainījies, kopš atcerējies par neesamību? |
|