| |
[26. Sep 2020|23:32] |
sapnī gribēju skriet, pamodos, nopeldējos, pavingroju, pārgāja, tad mani aizveda uz izrādi par ļoti veciem cilvēkiem, viss, ko es redzēju, bija omīte, raudāju bez apstājas, pa vidu bija šķebinoša torte spoguļos un balkoniņš, silent disco, tad pāris tonnas brikešu, tad šaušalīgi stipri sapriecājos, atradu ozolu apli, kas laikam pat nekad nebija pazudis, gandrīz nokritu no tiltiņa upē, tad izķemmētie meži, jūra ar milzu akmeņiem un saulriets, gāju peldēt pavisam uzmanīgi, bet pāršķēlu plaukstu tāpat, skatījos uz asinīm un domāju, ka varbūt jūra arī mani grib, ne tikai es jūru, salasīju akmeņus saules burciņai, ūdens bija rozā pēdējā gaismā, gāju un smeldzīgi dziļi sapratu, ka saule aiziet, tad bija pure food un liels miers, atpakaļceļā mēness un zvaigznes, rīt jāmostas, tātad šonakt jāguļ, bet man ir tik laimīgi vēl joprojām, es tikai gribēju pateikt paldies, ka nodzīvoju līdz šai dienai un
viņi negrib aiziet naktī |
|
|
