mothers!
Piektdien bija man smaga saruna ar māti...nu drīzāk bija viņas monologs, kur es brīžiem mēģināju atvērt savu muti, taču pārsvarā vienīgais, kas man nāca laukā pa muti bija 'nē'.
Jebkurā gadījuma viņa mani ieveda nelielā depresijā un smagā dzīves situācijas novērtēšanā - rezultāts tomēr noteikti nebija viņas iecerētais, jo es esmu tikai stiprinājusi pārliecību sevī un tikai speršos uz priekšu ar lielāku gandarījumu.
Taču, ņemot vērā, ka ar savu māti nekad neesmu varējusi runāt un arī liekas nekad nespēšu, ja vien viņa brīnumainā veidā nemainīs savu diktatorisko manieri - nolēmu viņai uzrakstīt garu vēstuli, kur izklāstu visu, ko domāju un mēģinu noteikt kaut kādas robežas attiecībā uz to, kas man ir pieņemams no viņas puses.
Protams iesniedzot šodien viņai rokās izdrukāto vēstuli, vienīgā frāze (pildīta ar visiem atbilstošie zemtekstiem) saņēmu bija: "A runāt ko tu nemāki?!"
Redzēsim, kāds būs rezultāts.
Es esmu pilna optimisma, ka iespējams varbūt mana māte uztvers kaut kripaciņu no visa, ko mēģinu viņai izteikt vēstulē, taču zinot ka tā ir mana māte, visticamāk viņa vienkārši apvainosies un turpinās uzskatīt, ka viņas viedoklis ir vienīgais pareizais un viņai ir tiesības arī noteikt līdz sava mūža galam kā man būtu jādzīvo...
Jebkurā gadījumā pastāv divas iespējas: vai nu viņa kaut cik paliks pielaidīgāka; vai arī nolems ka es viņas miesīgais bērns esmu viņu nodevusi un vairs vispār negribēs ar mani tikties.
Pirmais būtu patīkamāks atrisinājums, bet nu nāvīgi nepārdzīvošu arī ja būs otrais.
Anyway, wish me luck!
Jebkurā gadījuma viņa mani ieveda nelielā depresijā un smagā dzīves situācijas novērtēšanā - rezultāts tomēr noteikti nebija viņas iecerētais, jo es esmu tikai stiprinājusi pārliecību sevī un tikai speršos uz priekšu ar lielāku gandarījumu.
Taču, ņemot vērā, ka ar savu māti nekad neesmu varējusi runāt un arī liekas nekad nespēšu, ja vien viņa brīnumainā veidā nemainīs savu diktatorisko manieri - nolēmu viņai uzrakstīt garu vēstuli, kur izklāstu visu, ko domāju un mēģinu noteikt kaut kādas robežas attiecībā uz to, kas man ir pieņemams no viņas puses.
Protams iesniedzot šodien viņai rokās izdrukāto vēstuli, vienīgā frāze (pildīta ar visiem atbilstošie zemtekstiem) saņēmu bija: "A runāt ko tu nemāki?!"
Redzēsim, kāds būs rezultāts.
Es esmu pilna optimisma, ka iespējams varbūt mana māte uztvers kaut kripaciņu no visa, ko mēģinu viņai izteikt vēstulē, taču zinot ka tā ir mana māte, visticamāk viņa vienkārši apvainosies un turpinās uzskatīt, ka viņas viedoklis ir vienīgais pareizais un viņai ir tiesības arī noteikt līdz sava mūža galam kā man būtu jādzīvo...
Jebkurā gadījumā pastāv divas iespējas: vai nu viņa kaut cik paliks pielaidīgāka; vai arī nolems ka es viņas miesīgais bērns esmu viņu nodevusi un vairs vispār negribēs ar mani tikties.
Pirmais būtu patīkamāks atrisinājums, bet nu nāvīgi nepārdzīvošu arī ja būs otrais.
Anyway, wish me luck!
Vajadzeeja kaadu gadu, kameer vinja samierinaajaas ar faktu. Tur arii bija gan mutiskaas, gan rakstiskaas ciinjas...
Pilniibaa jau nenomierinaasies nekad ar saviem ieteikumiem un padomiem.
Bet nu taapeec jau grib pazemot, ka nav vinjsh vinjai miiljsh.
Neviens tik smalki nepaarzin tavas attieciibas ar maati kaa tu pati.
Es zinu kaa un kad (ne)runaat ar savu maati un Laura ar savu, bet par tavu mees neesam tik zinoshi.
Vispaariigi vareetu ieteikt pamazaam tikt valjaa no aakjiem aiz kuriem vinja tevi var raustiit. Piem. finansiaala atkariiba, atkariiba peec dziivesvietas vinjas maajaa, utml. Kad tu busi briivs cilveks, vinja vieniigi varees apeleet pie beerna-maates miilestiibas un cienjas. Ar taam jau ir vienkaarshi tikt galaa. :)
Miilestiiba: Liec ivnjai zinaat, ka tava dziivoshana vai nedziivosana ar Kaasi nekaadi neietekmees tavas juutas pret maati.
Cienja: ja vinja neciena tavu leemumu, tad kaa vinja var prasiit cienju no tevis?
Tad vinjai vairs nevajadzeetu buut nevienam pamatotam argumentam, kuru pret tevi izmantot. =)
Tad, ja vinja turpina njemties, pasaki , lai vinja neuzvedaas kaa beerns ;)
bet manas mātes auna pierē apelācijas pret cieņu nestrādā un vienalga kas viņa jau lika man saprast, ka es vienmēr būšu viņai tikai 'bērna' prātā :(
viņai klapes no acīm noraut vairs varētu tikai viņas pašas vecāki, taču diemžēl viņu vairs nav pie dzīvības, lai ko tādu darītu
Starp citu, runaajot par to, vai tev blakus Dune graamataam nav arii kaada mana Discworld graamata? :) Esmu paaris kkur pakaasis. Color of Magic, Light Fantastic, Sorcery, Pyramids, Equal Rites. :(
tā kā no manis vari izspiest laukā tikai kādu dienu Dunes :P un iemainīt pret vēl ko labu, kas tev mētājas mājās :D
Nu labi, ja mums plaanosies kaada saskrieshanaas, centishos atgadinat.