Axa

Jau silts ir vakaros, pat cimdiņus nevajag.
Gaisā jūtams, ka tuvojas vasara.
Domas tik uz pastaigām vien triecas un vakar to bija daudz.
Patiešām, tas ir briesmīgi, ka man aiz loga paveras mežs, jo es nespēju sevi atturēt no tā baudīšanas.
Naktī bija tik skaidras debesis, ka sen nebiju redzējusi tādas spožas zvaigznes.
Mūsu ēnas starp kokiem vijās un pazuda meža dziļumā, vedot pie izredzētā mērķa.
Klusums...
...līdz brīdim, kad gaisā mēs triecāmies.
Tad mežā atskanēja šie metāla un koka vaidi, kas šķiet pat miroņus tuvajā kapsētā modināja.
Tāpēc nolēmām dot viņiem iespēju arī pašūpoties un devāmies beidzot pašas pie miera...