Axa

Es ievelku dziļu elpu, mans deguns iebāzts maijpuķīšu pušķī - tik salda smarža un kutinoša skariņu jute.
Aizverot acis šķiet es tālu prom no pilsētas esmu, zem klajām debesīm kādā meža pļavā koka ēnā ziedos guļu.
Ļaujiet man turp doties un pārpilnību zināšu es mūžīgi...