Es baidos, ka problēma ir tajā, ka pati par sevi politika = uzņēmējdarbība attieksmē nav nekā fundamentāli slikta, kamēr viens politiķis uztver valsti, kā uzņēmumu, kurš jāattīsta un jāpadara pelnošāks. Diemžēl Šlesera gadījumā runa ir par totāli bīstamu uzņēmējdarbību, kuras rezultātā viņš iegūst savās parazītstruktūrās kaudzi piķa, rada īstermiņa attīstības efektu, bet ilgtermiņā viss tiek nolaists podā, taču viņam tas vairs nav aktuāli, jo viņš ir devies jau uz citiem medību laukiem (diemžēl ne nosprādzis).
Ja viņš būtu uzņēmējs, kurš uzņemtos atbildību par savu uzņēmumu un turētos pie tā, tad šī attieksme būtu kruta. Šinī gadījumā mums ir podā nolaists Latvijas pasts, pārkāpti kaudze Eiropas normatīvu saistībā ar lidostu un sastrādāts vēl kaudzēm sūdu, kuru vēl nav redzami, taču par kuriem maksās visi nākamie valdības pārstāvji un Latvijas iedzīvotāji, nevis "skarbais - uzņēmējs Šlesers", kurš var tikmēr aizlaisties uz jaunu lauciņu un izdrāzt to, vienlaikus būvējot uz iepriekšējiem īstermiņa sasniegumiem vēlēšanu propogandu.
Protams, ka viņš tāds nav vienīgais, taču tieši sava efektīvā "far-fetched" populisma ar keywordiem "efektivitāte", "darbi", "peļņa" dēļ, šajos krīzes laikos šis parazītiskais indivīds ir īpaši bīstams.
(
Read Comments)