Axa

Vakar mūs un Amerikānietes izvadāja pa Reinas ieleju, kur uz katra pagrieziena saskatāma pils kalnu virsotnēs. Vienā no tādā arī piestājām un ievērtējām Viduslaiku dzīvesveidu. Gids it kā runāja Angliski, taču lielākoties visi vārdi kas nāca laukā no viņa mutes izklausījās pēc tīras Vācu mēles, kas protams arī visam pasākumam piedeva savu garšu.
Lai sasildītos iebraucām arī vienā vīna darītavā, jo tieši šī ieleja ir slavena ar saviem vīniem. Manā mutē nonāca kaut kas tik salds un dievīgs, ka likās esmu atklājusi ambroziju! Tagad mūžīgi visus citus vīnus savā mūžā salīdzināšu ar šo, bet man bail ka nekas nespēs vairs ar to sacensties.
Brauciens atpakaļ uz Maizu mani iepriecināja visvairāk, jo tumsā mazie apgaismotie miestiņi un pilis abos upes krastos. Iedvesmojoši, it sevišķi ņemot vērā ka brīvdienu pasākums notiks tieši vienā no miestiņiem kuriem braucām garām.
Vakarā mums bija ieplānots un saorganizēts Latviešu kulinārijas tusiņš. Pieteicāmies visiem pagatavot kaut ko tipiski Latvisku. Iegādājāmies vistas kājiņas un šķiņķīšus, ko pagatavojām krāsnī. Uzvārījām kartupeļus un sataisījām gurķu tomātu salātus, kā arī biezpienu ar krējumu. Vienīgā problēma bija atrast Vācijas veikalā krējumu, kas nav vispopulārākais no produktiem un pārdodas pavisam niecīgās burciņās. Bet biezpiens protams ir tikai graudainā formā.
Latviešu ēdieni bija tīri pieņemami un liekas visi palika apmierināti ar mūsu pavārdarbību. Saldajā pagatavojām visiem atvesto Balzāmu ar karstu upeņu sulu. Daži drošsirži pat paprovēja bez sulas, bet visi atzina ka labāk tomēr to atjaukt ar kaut ko. Jagermeister cienītājiem šķiet patika visvairāk.
Pēc vakariņām devāmies vēl ietusēt uz vietējo studentu klubu, kur parasti trešdienās ir lielā burzīšanās. Izrādījās ka Vāciešu viedie LARPeri ir gatavi arī pakustināt kājiņas un pakratīt galviņas uz deju zāles.
Kad mums apnika kluba skaļums, devāmies ievērtēt vēl vienu iestādi ar nosaukumu 'Red Cat Club', kas šobrīd ir bārs un chill-out lounge, bet iepriekš bija striptīza klubs. Iekšā bija ļoti erotiska gaisotne no sarkanajiem amora un velniņa zīmējumiem un samta mēbelēm. Vienā stūrī pat bija samta šūpoles!
Diemžēl iestādes mūzika mūs neuzmundrināja un nolēmām atgriezties dzīvoklī un iztempt iegādāto tekilu gold. To izdarījām konsekventi iemēģinot arī vairākas dzeršanas spēlītes, kas kopsummā izgāzās un bija jauka tuvāka iepazīšanās ar dzeršanas piegaršu.
Man ar tekilu pietika un devos gulēt 4:30 AM un cēlos šorīt 10:30.