Aufklärung's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, September 8th, 2020
| Time |
Event |
| 1:15p |
No Konstantinova raksta par pusaudžu terapiju: Ir tādi bērnu namu audzēkņi, kuriem risperidons ir kļuvis par metaforu visam sliktajam, ko pieaugušie jebkad viņiem nodarījuši. Daži, ieraugot brūno etiķeti vien, var eksplodēt histērijā – man reiz bija zvans no audžuģimenes, kur tikko uzņemtais pusaudzis bija izskrējis no mājas un aizbraucis ar audžutēva mašīnu nezināmā virzienā, ieraugot mammas iepirkumu maisiņā labi domāto un psihiatra nozīmēto medikamentu. Risperidons ir antipsihotiķis, kuru lieto šizofrēnijas ārstēšanai, bet tas diezgan labi nomierina arī nepaklausīgus pusaudžus. Latvijā plaši lietots uzvedības traucējumu ārstēšanai. Protams, ir arī mīnusi. Pusaudži mēdz palikt galīgi slābani, siekaloties, gulēt pa divdesmit stundām un blenzt tukšām acīm kaut kur tālumā. Vēl viens blakusefekts, par kuru psihiatri, visticamāk, vizītes laikā nestāstīs, ja esat vienkārši dumpīgs un nepaklausīgs pusaudzis, kura pienākums ir ārstēties, nevis uzdot jautājumus, – zēniem no tā reizēm sāk augt krūtis. Kad viņi to pamana, tas uzvedību īpaši neuzlabo.
Pagājušajā gadā risperidona ražotājam "Johnson & Johnson" tiesa piesprieda vēsturiski rekordlielu 8 miljardu dolāru sodu par nepamatotu medikamenta mārketēšanu lietošanai pusaudžiem un blakusefektu slēpšanu. Nav dzirdēts, ka Latvijā no tā būtu kādas atskaņas vai furors.https://satori.lv/article/bruknas-terapijas-plans | | 7:53p |
Paklausījos 20 minūtes Lampas filozofu diskusiju par liberālismu/nacionālismu. Pietrūkst mums Latvijā filozofa, kurš varētu tā jauki, trāpīgi paanalizēt neatrunātos un automātisku visu dalībnieku piekritību nodrošinošos pamatpieņēmumus, kas virza šādas sarunas – nu, piemēram, ar mērķi, lai būtu interesantāk, izglītojošāk u.tml. (Es nevaru, trūkst izglītības.)
Lūk, daži no tiem: (1) "tiesības" tiek lietots kā sinonīms jēdzienam "vēlmes", konkrētāk "manas šībrīža vēlmes"; (2) neņem vērā nošķīrumu starp prasības tiesībām un brīvības tiesībām, lai gan tas ir diezgan būtisks, runā tā, it kā brīvības tiesības automātiski nozīmētu prasības tiesības (claim rights/liberty rights; Hohfelda darbiņš par šo tēmu, standarta reference juristiem, ir brīvi pieejams archive.org); (3) diezgan neskaidro, pat murgaino vārdu "vērtības" (kurš paģēr vērtētāju/vērtētājus! bet kuri tie ir? iedzīvotāju vairākums?) lieto ar cēlu, piepaceltu nozīmi, bet bez skaidri saprotama satura, apmēram kā "morālā atmosfēra/cilvēku attiecību struktūra, kas man un maniem draugiem personīgi patīk"; (4) pie vārda "liberālisms" muguras iztaisnojas, sejas iemirdzas – jūtam, ka esam nonākuši vērtību un labumu hierarhijas virsotnē vai tuvu tai, lai gan ceļš, pa kuru tur nonācām, nekur nav atspoguļots (brīvība primāri ir instrumentāls labums, rīks – uz kaut ko, lai kaut ko – bet ko?). |
|