| 4:45p |
FR
Es sāku uztraukties par to, kas notiek Francijā.
Vestes piketē kopš novembra; tagad drīz būs aprīlis. Pagājušajā nedēļas nogalē izdemolēti aptuveni 1000 veikali, mēģināts aizdedzināt bankas; vairāki simti apcietināto. Parīzes policijas prefektu tikko atlaida no darba par nespēju nodrošināt kārtību. Iecēla jaunu. Visu šo laiku izskatījās, ka valdība nogaida – piketētāju degsme pāries, viss noklusīs. Pagaidām neizskatās, ka tas notiek. Ieskatījos franču tviterī un standarta TV kanālos: lielākā daļa vestu aizstāvju ārdās par policijas patvaļu, trenkāšanu, stekiem, gumijas lodēm. Savukārt valdība tikko pieņēma lēmumu apspiest stingrāk, paplašināt policijas pilnvaras. Tas, iespējams, panāks lielāku radikalizāciju. Franči ir tauta nemierīga un grūti pārvaldāma (atvainojos par etnisko esenciālismu), vienmēr tā ir bijis, taču tajā, ko redzēju TV un tīklos, parādās tendences, kuras varētu nosaukt par morbidām: piemēram, sieviete, kas, visus pārtraukdama, tiešajā ēterā kliedz, kā bagātā elite ar Makronu priekšgalā aplaupa tautu, kura nekad tādos Elizejas lauku Cartier veikalos neko nevar nopirkt; viņu mēģina pārtraukt un noskaidrot, vai viņa tādējādi pamato savu dalību nelegālā manifestācijā, kas cita starpā nodarbojas ar vandālismu; viņa šo jautājumu uztver kā nerelevantu; vai, piemēram, kā vīrietis pusmūžā, kas, runājot par izdemolētu kafejnīcu Parīzē, vairākkārt uzsver, ka kafija tur esot maksājusi 8 eiro un vīns, sākot no 14 eiro. Gandrīz izklausās, ka sācies 1905. gads.
Bonusā: izgatavota prezidenta Makrona lelle un giljotīna, kurā šai lellei nocirsta galva. Kā tas būtu jāsaprot? Es nezinu, bet neizskatās labi.
Atgādināšu, ka Emanuela Makrona ievēlēšana visur pasaulē tika apsveikta kā lielisks vēlēšanu iznākums, kas pasargās FR gan no labējiem nacionālistiem, gan no Melanšona jaunatdzimušajiem kreisajiem, kas ilgojas pēc sociālistiskās paradīzes. Jauns, enerģisks, inteliģents, visiem patīk. So here we go.
Es ceru, ka šobrīd mūsu acu (ne)priekšā nenotiek proverbiālā "džina iznākšana no pudeles". Un, galvenais, kas tipiski šādām ūdenskrituma veida parādībām: nav īsti skaidrs, kas notiek un – ko darīt. Man nav nekādu atbilžu. |