Aufklärung's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, August 19th, 2016
| Time |
Event |
| 3:40p |
savaldītu savas novirzes
"Cilvēka prātam ir pazemojoši, ka savā tīrajā lietojumā tas neko nevar panākt un tam pat vēl vajadzīga disciplīna, lai savaldītu savas novirzes un pasargātu sevi no maldiem, kas tāpēc rodas. Taču reizē ir arī kaut kas, kas to atkal pacilā un rada uzticēšanos sev pašam, proti, tas, ka viņš pats var izmantot šo disciplīnu un tas viņam jādara, nepieļaujot nekādu citu augstāku cenzūru, kā arī tas, ka robežas, kuras tas spiests nospraust savam spekulatīvajam lietojumam, reizē ierobežo jebkura prātojošā pretinieka pretenzijas un līdz ar to var nodrošināt pret jebkuriem uzbrukumiem visu, kas varētu palikt pāri no tā iepriekšējām pārspīlētajām prasībām. Tātad lielākais un varbūt vienīgais jebkuras tīrā prāta filosofijas labums ir tikai negatīvs: proti, tā kalpo nevis kā organons [izziņas] paplašināšanai, bet kā disciplīna robežu noteikšanai; tā neatklāj patiesību, bet tās pieticīgais nopelns ir maldu novēršana."
Imanuels Kants, Tīrā prāta kritika, R. Kūļa tulk., Zinātne, 2011, 463. lpp.
Jā, Kants. Neticams, apbrīnojams džeks. Un tajā darbā nav nekādas liekvārdības, nav lieku un nevajadzīgu topiku, viss ir ļoti kompakts, ļoti disciplinēts. Un tas tika publicēts Rīgā. Un tas tomēr, ar visiem skandāliem, ir izmocīts latviski. Un to var nopirkt pat tādās smieklīgās vietās kā mazās Rozes grāmatnīcas blakus lielveikalu ēdināšanas sektoram, gaidot, kamēr uztaisīs falafeļu kebabu. | | 5:27p |
Shame (2011).
Man likās perfekta, nevainojama (jā, noskatījos tikai tagad, nebija sanācis), nevienas nots, pie kā piesieties. Bet man nešķiet, ka Brendana problēma būtu atkarība (visi cilvēki no kaut kā ir atkarīgi, tas pieder pie dabas) vai tieši konkrētie obsesīvi kompulsīvie traucējumi (lai gan tie sāk viņam nedaudz traucēt darbā un emocionālajās attiecībās, pareizāk, to neesamībā, ar citiem), jo var iztēloties, ka viņš sevi nedaudz piebremzē (izmet miskastē filmas, datoru un makaronus no ledusskapja - lai pēc laika atkal sāktu vākt savu kolekciju no jauna) un turpina salīdzinoši ciešamo, pat apmierinošo dzīvi, kādu dzīvoja, pirms ieradās Kerija Maligana (kā pie amerikāņu anotācijas rakstīja kāds anonīms komentētājs: "ja man būtu viņa pievilcīgā āriene un nauda, es dzīvotu tāpat"), nē, drāma, kā es to redzu, ir iekš izbesīšanās (hitting bottom) klasiskajā freidiskajā naratīvā, tas ir, kaut kādu filmā neatklātu smagu bērnības traumu, smagu pazemojumu radītās ciešanas pieaugušais vīrietis mēģina nevis konfrontēt, bet neitralizēt caur triumfālu, reiterētu nostāšanos pazemotāja, izmantotāja vai iekarotāja lomā (adult triumph), līdz dažādu pavērsienu un sakritību rezultātā tiek novests līdz atziņai, ka attiecībā uz to seno pazemojumu šāda pašārstēšanās nestrādā un nestrādās.
+ Skatoties atcerējos, kā viens jauns puisis man reiz stāstīja, ka viņš noskatījies Hānekes "Funny Games" un pēc tam vairs nekad nav spējis paskatīties nekādu gore horror, lai gan iepriekš šo žanru ļoti cienījis. |
|