Aufklärung's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, May 29th, 2015
| Time |
Event |
| 4:18p |
in the highest Paradise Osamas personīgajā grāmatplauktā bija veseli divi Čomski. (bet vispār, pēc grāmatplaukta spriežot, viņa intereses bija ļoti aprobežotas.) http://www.dni.gov/index.php/resources/bin-laden-bookshelf Un vēstules radiniekiem. Kas ir faktiski tikai par šiem radiniekiem un lūgumiem par tiem informēt. Īpaši aizkustina visu radinieku bērnu vecumu sīks uzskaitījums (kurš vīrietis Rietumu pasaulē kaut ko tādu rakstītu?). I also kindly ask you to provide with news about Wafa, my brother Sa’d’s wife, and her children. I pray to God Almighty to have mercy on my brother Sa’d and my sister Khadijah and to accept them with the martyrs and to gather us in them in the highest Paradise. Please inform me about my brothers and their children, and also about my sisters, Fatimah and Iman, and my brother Ladin. ..and I want to write you about my younger siblings and the children of my sister Khadijah, they
are with us and in the care of my sister Maryam; the only mother Suham knows is Maryam. And you know well the ages of ‘Abdallah and Safiyah; Safiyah reminds me very much of my sister Khadijah. My sister Asia is seven years old now, and ‘Aisha is older by a few months, my brother Ibrahim is now six years and few months old, and Usama is a few months younger than he. Zaynab is four, and Suham is a few months younger, and Hussayn is two and a half. Šo tekstu var saprast, tikai ņemot vērā, ka viņa tēvam bija vairākas citas (gados jaunākas) sievas par Osamas māti. Tikai tā tu, pats būdams jau pusmūžā, vari priecāties par, piemēram, gadu vecu māsu un pāris mēnešus par viņu vecāku brāli. Osamam pašam bija vismaz 20 bērni (citos avotos - 24), tā ka padomājiet, jau pa tiešo asinsradinieku līniju, kāds pūlis tas ir. Un vēstule sievai (vienai no piecām, šķiet, piektajai vai vismīļākajai no sievām (I don't know how this works)). (man patika) (sevišķi par to, ka viņš arī Paradīzē gribētu, lai viņa izvēlas viņu par savu vīru, pat ja viņa pēc viņa nāves būs apprecējusi kādu citu - ievērojiet, tā ir viņas izvēle; kā arī lūgums izdot meitas pie vīra "labiem cilvēkiem"). Beat this. Un arī - "tu zini, ka es izbēgu no cietuma manas māsas, tevis, Umhamzaka un Hamida dēļ [ nevis sevis vai džihāda, bloga aut. piez.]." Kurš Rietumu vīrietis izbēg no cietuma savas māsas dēļ? (vispār, šo arhīvu lasot, tā sajūta bija, kā braucot ar busu cauri (komunistiskajai) Laosai - 300 km tur ir jābrauc kādas 12 stundas, jo ceļu praktiski nav - jau tikai paskatoties uz to nenormālo kalnaino biežņu, uzreiz ir skaidrs, ka amerikāņiem nevajadzēja šeit līst karot, ka tas karš bija zaudēts, pirms vispār sācies) To my dear faithful wife Praise God, and prayers and Peace be on the prophet of God, our prophet Muhammad, his family and his allies. ( ... tālāk ... ) | | 6:34p |
Pamazām, vairāku mēnešu garumā, noskatījos visu Pavļikovska filmogrāfiju. Bija žēl, ka izbeidzās. (Jo "Staļina bērnību", kuru viņš it kā filmē 2007., 2008. gadu intervijās, viņš tā arī nav pabeidzis, tās filmas joprojām nav.)
Bet "Ida" tiešām izrādījās viņa "sliktākā" filma.
Visas vecās dokumentālās ir vienkārši brīnišķīgas, es jums iesaku.
- "No Maskavas uz Gailīšiem". Šī gan bija zināma, fragmentus no tās rādīja, piemēram, Tīrona tulkojuma atklāšanā, pirms gadiem, tajā teltī, uz kuru brauca ar vilcienu. Kur ir viss par tiem odekoloniem stacijas tuneļos uzfilmēts un neticami dokumentāli kadri no atskurbtuvēm 1980-ajos. Jerofejevs: "Kad iestājos universitātē, sāku lasīt Leibnicu un UZREIZ SĀKU DZERT." Pavļikovskis: "Kāpēc tieši no Leibnica sāki dzert?" Jerofejevs: [smejas].
- "Ceļojums ar Žirinovski". Sirreāli. 1990-to sākums? Žirinovskis ar sievu ar kuģi braukā pa ostas pilsētām un reklamē savu partiju. Pavļikovskis brauc līdzi un filmē viņa uzrunas tautai. Vasara, karsts, visi svīst. Par Baltijas valstīm un kam tās pienākas, viss tiek pateikts un tā tālāk. Uz kuģa disene. Kāds piedzeras un pārkrīt par bortu. Transcendentāli.
- "Serbu epopeja". Kadri ar dzejnieku-psihoanalītiķi-mistiķi un tautas patriotu Karadžidžu. Pašos pirmsākumos. Kādu gadu pirms Srebreņicas? Karadžidža štābs. Karadžidža tēva foto. Karadžidža bērnības mājas. Karadžidžam no aizkustinājuma birst asaras. Karadžidžs deklamē savu dzeju (labu!!) "Serbi nav agresori un nevienam nekādas teritorijas nemēģina atņemt. Serbi tikai grib ATGŪT TĀS ZEMES, KAS PIEDER VIŅIEM."
- "Dostojevska ceļojumi" (kārtējā dokumentālā par ceļojumiem). Skatījos lidmašīnā, ļoti ātri atlidoju. Sinopsis ir šāds: Dostojevska (rakstnieka, "Idiota" autora, ja) miesīgs mazmazdēls (pēc profesijas - tramvaja vadītājs) grib aizbraukt uz Rietumiem un nopirkt lietotu Mersedesu, jo tā ir viņa mīļākā mašīna. Viņš nokļūst Vācijā, kur (nenormāli smieklīgi) visādi vācu literātu pulciņi viņu sāk aicināt lasīt lekcijas par Dostojevski (vecvectētiņu) un izteikties par dažādiem jautājumiem, piem., Krievijas "garīgo atdzimšanu" un tās priekšnosacījumiem (lūk, lūk). Un tad viņš nokļūst Bāden-Bādenē, kur tieši bija tas kazino, kurā Dostojevskis pazaudēja visu savu naudu (kā arī aprakstīts romānā "Spēlmanis") un tiek iecelts par šī kazino goda biedru, un tādā garā. Nav skaidrs, kā vispār kaut ko tādu var uzfilmēt. Arī 1990-tie. On acid.
Un tad ir mākslas filmas, jau normālā krāsu-grauda kvalitātē:
- Last Resort. Gaiši. Par mīlestību un labo nejauši satiktos cilvēkos.
- My Summer of Love. Nevainojami. Labākā heteroseksuālu meiteņu mīlas drāma, ko es esmu redzējusi. Tālu pārspēj visas "Adēles" un "Karolas" (spriežu pēc treilera).
- The Woman in the Fifth. Par kāda rakstnieka nāvi. Par cilvēka gatavošanos nāvei un atvadīšanos no dzīves. Tiek uzskatīta (no kritiķu puses) par pilnīgu neveiksmi (un var saprast, kāpēc), bet Pavļikovskis saka, ka tās esot viņa labākā filma (un var saprast, kāpēc).
- Zaglēni (Twockers) (1998). 40 minūšu gara, taisīta priekš BBC kā kvazi-dokumentālā. Žanra šedevrs. Iepriekšējā, ko redzēju, kur tik labi bija filmēti pusaudži, bija Entre les murs, kas dabūja Kannu zaru. |
|