Inf.:... A žīdiem sava ticība, viņiem tas rābins bija, un viņiem tā ticība stingra bija. <...> I tas žīds, kur to Dievu lūdzas, viņam bija kaut kāda lūgšanas grāmata līdzi. Viņš tur paškurstija, paskatījas ko, i ne klusai, bet visā balsī no tās grāmatas palūdzas par... palasīja kaut ko, nu, balsī, un mēs tur, bērni, sedējam i dzirdējam kā to lūdzas Dievu. Un mūsu vecāmāte teica: "Netraucējiet, netraucējiet viņam". <...>
Vāc.: A kam, kādam dievam tad viņi tic? Ar ko tas viņi tā... viņi, viņi Jēzum tic?
Inf.: Nē-a
Vāc.: Nē?
Inf.: Es domāju, viņi savam Dievam kaut kādam tic. <...> Viņi savam Dievam kaut kādam, nu, vot kā muhamēdi tie saka Mēnesim tic vai tur, vai tur Saulei, vai kam. Viņi kaut kādam, savam Dievam tic, ne mūsējam. <...> Sinagogā tad, kad vēl lūdzas Dievu, tur neviena katoļa nelaida sinagogā, nedrīkstēja neviens iet. Kur kristīts cilvēks tur iesi? Nedrīkstēja...[Preily_12_01]
( ... tālāk ... )