sajūta -

Kamēr visi psiho, es aizgāju revakcinēties pret difteriju un stingumkrampjiem, mazliet biju nokavējusi termiņu - par 3 gadiem. Pēc 14 gadu vecuma tas ir jādara reizi 10 gados, medicīnas darbiniekiem vispār reizi 5 gados. Ir tomēr grūti nepielaist augošo paniku sev tuvu, un šobrīd, kad ir jau vairāki apstiprināti gadījumi (un 1 valsts iekšienē noticis inficēšanās gadījums), manuprāt, ir pareizi ieviest dažādus valsts līmeņa karantīnas pasākumus, ja tie ir sistemātiski un bez izņēmumiem, nevis haotiski kā iepriekš - to atcelsim, bet šito ne. Agrāk vai vēlāk, es domāju, ka mēs visi (vai vismaz tie 60-70%, ko lēš infektologi) pārslimosim šo vīrusu (un visticamāk vieglā formā), taču tā izplatību palēnināt ir svarīgi, lai nepienāktu medicīnas aprūpes krīze, kad nav iespējams palīdzēt resursu trūkuma dēļ. Man, protams, neviens darbu nav atcēlis un katru dienu es turpināšu mīties ar citiem cilvēkiem, kuru koronastatuss ir nezināms (īpaši, ja tie, kam oficiāli ir noteikta 14 dienu karantīna, to neievēros), un, ja inficēšos, iespējams, nesīšu vīrusu tālāk. Tā ka panikai iemesla nav, bet profilaktiskie pasākumi, kuri ir kļuvuši vērienīgāki un besīgāki, ir jāievēro.