sajūta -

Reizēm (gan no darbā novērotā, gan par sevi pašu) man liekas, ka no tā krātiņa, kas mūs katru apjož, nav iespējams izlauzties. Mēs esam tie, kas mēs esam un tie mēs arī paliksim. Var pamainīt restēm krāsas uz sev tīkamākām un to visu uztvert ar pieņemošāku attieksmi, vai pamainīt nodarbošanos iekš būra, vislabāk ir, kad būri izdodas nedaudz paplašināt, lai tajā ir vairāk vietas, bet dikti daudz ne uz vienu pusi tas tāpat nepadodas. Tā radikāli kaut ko mainīt var vienīgi pirmajos dzīves gados un tad tāpat mēs esam pilnīgi atkarīgi no tiem, kas mūs audzina un aprūpē. Reizēm liekas, ka cilvēka dzīvesstāstā ir kaut kāds kopējs nenovēršams virzītājspēks, kas vnk iet savā inerces noteiktajā virzienā, un tas var būt arī ļoti destruktīvs virziens, un tu neko nevari izdarīt, jo kustība ir uzsākta jau ļoti sen, to pagriezt citā gultnē vairs nav iespējams.