Nr. ska |
[7. Dec 2008|20:13] |
Nav ne mazākās sapratnes kāpēc, bet ar katru nakti vairāk un vairāk domās ierāpjas pagātnes rotaļu vilcieni. Dun galvā. Dun. Un neviens nezina, kāpēc. Īpaši naktīs, miegā, vīzijās. Lai gan jau sen to sliežu virziens ir nomainīts. Es esmu strupceļš tām domām, kas nerod atpakaļceļu. * Atceros to nakti, kad tikāmies kādā deju placī ar cilvēku, ar ko jau tolaik dzīvoju kopā. Izlikāmies, ka viens otru nepazīstam. Un tad, tad, tad, kad pārnācām mājās ( katrs pa savam ), mmmm... Jā. Zinu, ka viņu vairs nesatikšu. Vakardienas tas pats deju placis bija patukšs. Taču "Pcholu" viļņi atgādināja, ka ir tādi cilvēki, kam patīk svešas gultas. |
|
|
Comments: |
Pčoli, tie paši leģendāri Pčoli? Es kaut ko esmu palaidusi garām (atkal)?
Tie paši, tie paši :) Tas bija labākais, kas notika šīs nedēļas nogalē. Un pat Lī Perijs tā neuzrunāja.
Ou, viņu solists ir vienkārši fantastisks! Pietiek vien viņam acīs paskatīties, lai sajustu vājprātlaimi :) tāda aura! Vienīgais normālais regejs Latvijā. Grrr es tulīt atkal sākšu kruķīt Mašu un citus hītus :D
Ir jau ir, lai gan varēja just, ja visam pāri ir riktīga narkodeva. Man vairāk basģitārists imponēja. Tāds vēsais, jaukais džeks. Onkuļi dziedāja arī tās dziesmas, kas nav viņējās. Tas gan īpaši nepatika. Piemēram, "No women, no cry"... | |