| Rugeļi! |
[17. Feb 2026|10:24] |
Agrā otrdienas rītā Daugavpils novērojumu stacijā, kas atrodas pilsētas austrumos pie Ruģeļu ūdenskrātuves, sals sasniedzis 32 grādus, kas ir lielākais aukstums šorīt Eiropā un jauns 17. februāra rekords Latvijā.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā reģistrēta 17. februārī, bija -30,5 grādi 1979. gadā Mērsragā. |
|
|
| |
[16. Feb 2026|12:57] |
|
viņnedēļ kosplejoju "normālu cilvēku"
cēlos katru dienu gandrīz pavisam precīzi vienā un tajā pašā laikā, braucu uz darbiņu ar trolejbusu 9:23, pēc trim dienām jau zināju visas sejas, kas katru dienu brauc ar trolejbusu 9:23, teātrī biju 10 min pirms mēģa, kas ir tieši tik daudz, lai pagūtu bufetē paņemt kafiju un iemest sevī brokastis, lai mēģa laikā nerūc vēders
pēc trešās dienas sajutos kā tas vīriņš no kaurismeki es nolīgu sev slepkavu pēc 50 gadiem rutīnas fabrikā, bet vēl pirms viņš ir atlaists no darba
bet tā taču dzīvo cilvēki, ko? |
|
|
| |
[16. Feb 2026|12:21] |
|
daudz domāju par to, ka gribētu to rīta celšanās laiku pārnest uz 6:00. domāju par to arī 1:30 šonakt, kad jau divas ar pusi stundas nevarēju aizmigt. nez vai ir cerības dabūt miega zāles no ģimenes ārsta vai vēl kaut kā, vai arī man ieteiks pastaigas pirms miega un samazināt stresu dzīvē? (tas nav saistīts ar stresu, man stress ir normālā līmenī) |
|
|
| |
[14. Feb 2026|22:55] |
- ziemeļos sāka snigt, un jutu, ka auto ar šīm diezgan platajām vasaras riepām nav īpaši labi vadāms. Uzreiz iedomājos, cik stulbi būtu, ja mans pēdējais selfijs tā arī paliktu ar Rutuli.
- KC |
|
|
| : 7 gadi |
[13. Feb 2026|13:32] |
|
vakar pēc ļoti ātras svecīšu nopūšanas, tik ātras, ka neviens nepaspēja ne paķert fotoaparātu, ne ko, mans brālis jautā jubilāram: "a tu vēlēšanos ievēlējies?" un viņš atbild: "nē, man viss ir, man neko nevajag."
micdrop. |
|
|
| : visādi septītnieki |
[13. Feb 2026|13:17] |
un kā mēs iepriekš dzīvojām bez tās šūnu apziņošanas? septiņos no rīta (vēl pirms modinātāja!) uzcēla mani augšā, jo paziņojums sāka skanēt gan pa manu, gan pa sīkā telefonu (kuram vakar apritēja 7 gadi, how is that even possible, since i haven't aged a day?!), oranžais brīdinājums par lielu sniegu no 7.00 am līdz 7.00 pm. diezgan nelaikā, es jums teikšu. tagad man jādomā, sanāks viss pēc plāna vai nē? 7.00 pm man bija plānots kino. ignorance is a bliss. |
|
|
| |
[13. Feb 2026|10:22] |
Varbūt Chat GPT spēks nav tajā, ka tā spējas ir pacēlušās līdz cilvēka intelekta imitācijas līmenim, bet gan tajā, ka mums ir cilvēki ar Chat GPT intelekta līmeni?
Man ir viens kolēģis, ar kuru komunicēt ir kā rakstīt AI promptus. Es nevaru nekur piefiksēt piezīmes, aprakstīt kontekstu, vai uzdot jautājumu kādam citam, lai viņš uz to nereaģētu, pilnīgi ignorējot kontekstu, saturu un savas informētības un zināšanu līmeni. Es nesaprotu citu kolēģu uzstājīgu vēlmi viņu iekļaut grupu čatos, un nedot sev iespēju izvairīties no nevajadzīga informatīva trokšņa. Man rodas vēlme izslēgt to kolēģi kā tādu telefonu, kas noklausās manas sarunas, un pēc tam appludina ar spamu. |
|
|
| |
[12. Feb 2026|19:11] |
|
Atrado sho vecu grupu nesen:
This Heat
"Fall of Saigon" teksts:
"We ate Soda, the embassy cat, Poor Soda's coda, no more da Capo She's decapitated Running 'round the room half-naked The other half is bacon and sizzling in the frying pan
We ate the TV, We ate the armchair, We ate the telephone, We ate the solar phone, My God we got so far, only to reach Soda The Russians saved the janitor
Soda was a little tough to eat, No wonder she was hard meat Out on the roof with the feline goose... But Soda had a heart of gold, The ambassador`s wife had the liver, "Please deliver us from evil" she cried, "I know all about cats and their heavy vibes..." She was a very hip ambassador's wife" |
|
|
| |
[10. Feb 2026|22:55] |
|
Pirms trīs nedēļām ieskābēju kāpostus. Šodien uztaisīju skābu kāpostu zupu. Ar grūbām, protamska. |
|
|
| |
[10. Feb 2026|11:24] |
beef jerky, shrimps?
Izskatās, ka Gnidrologam bija taisnība.
Jautājums ir, vai mēs tiešām sirdī esam tikai Eloi, spēlējoties pie Sfinksas? |
|
|
| |
[9. Feb 2026|22:55] |
|
Neesmu vēl viņai teicis, bet nopirku Rasai biļeti uz Gorillaz koncertu. Patreiz viņa neko citu neklausās. |
|
|
| |
[9. Feb 2026|12:45] |
|
kas man likās ļ. mīlīgi karnevālā – mūsu backsteidžā bija vairāki tādi cilvēki kā es, kuri pirms seta vilka nost siltās apenes zem biksēm
un vēl mums bija ļ. ļ. mīlīga publika |
|
|
| |
[7. Feb 2026|22:55] |
- vakar mans google photos atrādīja bildi no 2009 gada februāra, kurā redzams Kārlis P. un kaut kāds policists kurš skatās uz kandžas aparātu
- šorīt beidzot uztaisīju ful medames. Bija ļoti ok, bet mēģināšu vēl labāk un tā lai nav jāloba pupu mizas
- Toms konkursā spēlēja klavieres un ieguva galveno balvu. |
|
|
| |
[6. Feb 2026|21:01] |
|
pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr mēs ar spotifaju sadraudzējāmies, bet tagad viņš man skandina soft lounge, un tā mūzika der pilnīgi visam. |
|
|
| KINO: Marty Supreme |
[6. Feb 2026|16:29] |
Parasti par savām sliktajām filmu pieredzēm es nerakstu, bet ja filma ir nominēta Oskariem gada labāko filmu kategorijā, domāju, ka tai nekaitēs daži skarbi vārdi no random džeka, kuru tuvākie cilvēki reizēm dēvē par snobu. Un es nepiekasos kaut kādām tehniskajām nominācijām, manis pēc var runāt par lielisku aktiera darbu, inovatīvi trīcošu kameru, vai izteiksmīgākajām pumpām uz galvenā varoņa sejas, bet par ko bija šis gandrīz trīs stundas garais lieliskā Mārtija stāsts? Džons Stjuarts kāreiz šonedēļ veldzējās atmiņās par to, cik "patīkama" vieta bija Ņujorka viņa jaunībā, un ja mums šobrīd pietrūka sliktu priekšstatu par Ameriku no ziņām, tad šī filma lieliski mēģināja pastāstīt, ka Amerika varbūt tāda ir bijusi vienmēr. Uzreiz pēc filmas es noskatījos Stjuarta kolēģa sižetu par Melānijas doķenes pirmizrādi, un pirmizrādes viesi apstiprināja visus stereotipus, ko par viņiem bija iespējams iedomāties.
Bet runājot par aroda prasmēm, varbūt Šalamejs ir labs aktieris, bet es viņu esmu redzējis Dune pirmajā daļā, vienā SNL epizodē, un šinī šedevrā, un tagad šis būs mans priekšstats par viņu kā par aktieri, ja vien apvārsnī neparādīsies kaut kas, kas šo priekšstatu mainīs. Piedāvājums līdz šim nav bijis tāds, ka es skrietu pirkt kino biļetes. Varbūt Džonijs Deps ir sūdabrālis, bet viņš, piemēram, līdz pat pirātiem savu jaunā aktiera tēlu veidoja piedaloties projektos, kas varbūt reizēm bija jocīgi, bet ne klaji sūdīgi. Un jāsaka, ka arī pirāti lielākajā daļā bija gana izklaidējoši. Kas vēl mums ir ar savdabīgu bagāžu? Keidžs?
( daži filmas spoileri )
Lai vai kā, kopumā es esmu dusmīgs par to, ka es apklusināju savu intuīciju, noticēju Leterboksa četrām zvaigznēm un Oskaru nominācijai, un pakāsu savu single kino vakaru šādam mēslam. Dažas filmas es neizvēlējos, jo varētu tās mēģināt skatīties kopā, bet arī tad es varēju saīsināt savu darba dienu, un aiziet vienkārši uz Džārmušu, pat ja viņš nav lielisks. Man jau tā ar visiem treniņiem un plānu saskaņošanu laika filmām ir mazāk, kā man gribētos, un kino industrijas vilciens traucas uz priekšu ar nenormālu ātrumu. Un nav arī tā, ka visas festivālu pieredzes un obligātās latviešu filmas ir lieliskas, bet ar visu to tās neatstāj tik ļoti lielu pakāsta laika sajūtu. Man šķiet, ka uz Oskara nominācijām es turpmāk skatīšos ne tikai ar aizdomām, bet nu jau ar nicinājumu. |
|
|
| |
[6. Feb 2026|12:37] |
|
no rīta atveru durvis. silti! aizeju paskatīties, cik tad grādu, - plusi, vai?
-7.5 pēc celsija
|
|
|
| |
[5. Feb 2026|15:22] |
|
Es domāju, ir jābūt īpaši naivam, lai domātu, ka uz cilvēkiem ar naudu un varu attiecas tie paši noteikumi, kas uz visiem pārējiem. Mazliet mazāk naivi, bet tomēr ļoti naivi būtu uzskatīt, ka mēs dzīvojam kaut kādā dieva azotē, kas globālai organizētai noziedzībai nebūtu sasniedzama. Svaigāko Epstīna materiālu publicēšana atmaskoja naivumu manī par to, ka eksistē kaut kādas morālas normas, kuras nevarētu izgaist līdz ar bezgalīgu nesodāmību. Es pieņemu, ka principā eksistē cilvēki, kuru iekšējās barjeras ir spēcīgākas par apstākļiem, bet ja atmetam kaut kādas reliģiskas pārliecības, šādu cilvēku varētu izrādīties pavisam maz. Katrā ziņām tā diezgan pavirši sekojot informācijas drupatām, ik pa laikam nākas atgriezties pie atziņas: “Tiešām pat viņš?” Te jau bez visiem Epstīna failiem vairs nebija skaidrs, par kuriem māksliniekiem būtu jābeidz priecāties. Katra filma un katrs mūzikas albums nu jau kļūst par ētisku aerobiku, un uzvarēt šinī disciplīnā nu jau praktiski nav iespējams. |
|
|