| |
[18. Apr 2024|19:14] |
Starp citu, pirms dažām dienām noskatījos Vaildera cīņu Emirātos uz Ziemassvētkiem. The tall skinny guy who shittalks a lot. Kādreizējais neuzveicamais čempions zaudēja, nepieliekot pārāk lielas pūles tam, lai uzvarētu. Daļēji tas ir viņa stils, bet nu grandiozi zaudēja pēc punktiem. Un ja citādi viņš būtu stāstījis, ka viņam kurpes spieda, vai kādi citādi ārēji apstākļi traucēja gūt visu gaidīto un prognozēto uzvaru, tad viņš bija diezgan zen par šo zaudējumu. Tad sekoja too much information par to, ka viņam viss ir labi, naudiņa iekrāta, pats ar sevi mierā, un viss ko viņš tagad vēlas ir doties mājās svinēt meitas dzimšanas dienu. Un tā starp citu pieminēja, ka viņš ir bijis uz Ajevaskas ceremoniju, un tagad pasaule ir mīlestība. Kaut kas tiem bokseriem ir ar to psihedēliju. Taisons arī bīda kaut kādu adžendu par citām brīnumzālēm. Jūtjūbē ir kaut kāds Vice sižets par to vielu, kas Amsterdamā, šķiet, šobrīd ir legāla, vismaz jaunākā tās versija.
Anyway, es neesmu drošs, ka es baigi iespringtu braukt uz kaut kādiem džungļiem pie šamaņiem, bet konceptuāli es labprāt izmēģinātu Ajavasku. Tie stāsti par jocīgajām dzirām, dīvainajiem rituāliem un vemšanu ir pabriesmīgi, bet visi stāsti no cilvēkiem, kas šo ir izgājuši, ir diezgan pozitīvi, ja neteikt sajūsmas pilni. Es nedomāju, ka šī pieredze mainītu visu manu dzīvi, tā jau tāpat ir gana mainījusies, bet man kļūst interesanti. Ir, protams, tā īsā DMT versija, kuras nosaukumu es neatceros. Reporti par to arī ir jūsmīgi, lai cik biedējoši tas no malas neizskatītos. Tur vismaz nav jābrauc akurāt uz otru pasaules malu. |
|
|
| |
[18. Apr 2024|12:10] |
|
Cepties par sūdu laikam ir kaut kāda cilvēka psihes pamatvajadzība. Es biju dzirdējis šo apzīmējumu, bet beidzot iegūglēju, kas īsti ir "baltā galdauta svētki", jo apparently par to ir kipiš. Ja kādam ir tik daudz laika uz rokām, mums šobrīd aktualitātēs, piemēram, ir Lucavsala ar savu stadionu. Absolūti legit un neizsmeļams resurss priekš righteous anger. Pieslēdzas kādai Rīgas domes sēdes tiešraidei. It's fun, I promise. |
|
|
| #pateicības |
[17. Apr 2024|16:50] |
|
zili brīnumi, bet esmu notrāpījusi starp tiem retajiem, kam ar pienākušajām 1. aprīļa bezjoku vilcienu biļešu izmaiņām, ir sanācis ietaupījums.
bet par to gan lielākais paldies kasierei, kura, uzklausījusi manu maršrutu un visas pārsēšanās, izsita man četrus čekus un apgaismoja, ka visizdevīgāk sanāk nopirkt divas biļetes uz elektrisko vilcienu, un divas "piemaksas par ātrumu" (lieku pēdiņās, bet tā tās sauc) biļetes, kas nosegs manus braucienus ne-elektriskajos vilcienos. satiksmes dievi, paldies jums arī, citādi es jau biju paspējusi sabēdāties. |
|
|
| |
[16. Apr 2024|22:55] |
|
Rasa vakar prasīja vai es kādreiz dzīvē esot pagaršojis alkoholu. |
|
|
| Kino: Anatomy of a Fall |
[16. Apr 2024|22:54] |
Ok, es zināju, ka es eju uz filmu, kur "viss ir slikti", bet šis negaidīti trāpīja pārāk daudzās vietās vienlaicīgi. Tā ka bez piecām minūtēm varētu šo pieredzi apspriest ar terapeitu. |
|
|
| |
[16. Apr 2024|14:54] |
Vakar vakarā man pajautāja, vai es šodien iešu uz treniņu. Kontekstam - es svētdienas vakaru pavadīju traumās. Vakar saņēmu gala, gala lēmumu*, ka nekas lauzts man nav. Man jau šķita, ka es esmu drusku nomierinājies, un mēdzu neskriet uz treniņu akurāt ar kruķiem, bet var jau būt, ka tas ir pašapmāns, un visas manas rīcības apkārtējiem joprojām liek domāt citādāk. No trešās puses, ja jau mani mēdz saukāt par borderkolliju**, nevajadzētu būt pamatam domāt, ka kaut kas ir būtiski mainījies.
* Izrādās traumu dežūrārsta slēdziens var tikt pārbaudīts kaut kur centralizēti, un tad ir jāiet uz datamed.lv skatīties gala, gala lēmums.
** Ir mēmes par to, ka borderkolliju loģika lauztas kāja gadījumā ir - it's ok, I'll run it off. |
|
|
| |
[16. Apr 2024|10:45] |
Kad tikko parādījās iniciatīva taisīt kvalitatīvus latviešu seriālus, pieņemot, ka ir zināma korelācija starp kvalitāti un finansējumu, man tā šķita lieliska doma. Tagad šķirstot IR, kas ir medijs, kas ir pelnījis atsevišķu stāstu, pamanīju recenziju par kārtējo seriālu. Es ar mainīgām sekmēm spēju izsekot Spriņģes "seriāliem", bet ar latviešu kultūra patērēšanu man iet diezgan slikti, un seriāli noteikti ir pirmie, kas nonāk saraksta lejasdaļā.
Mana pirmā problēma būtu platforma, kurā viņus skatīties. Es varbūt neesmu tipisks vidējais latvietis, bet iespējams arī esmu, bet es pat par Netfliksu nemaksāju, par kaut kādiem vietējiem strīminga servisiem nemaz nerunāsim. Seriāli ķinī? You must be joking, right? Es te knapi spēju noskatīties visas pilnmetrāžas filmas, ko ķinī rāda, un es mūsu mājsaimniecībā vēl esmu tas, kurš iet uz kino. Es nestaigāju pa krogiem, es neeju uz visiem koncertiem pēc kārtas, un teorētiski man ir gana daudz brīvu vakaru, bet kaut kā ar visu to divas filmas nedēļā ir teju maksimums ko es no sevis varu izspiest, ja vien tas nav kaut kāds Riga IFF.
Par seriālu saturu laikam būtu pat lieki runāt, ja es neko no tā neesmu redzējis. Un šis arī nav tāds twitter hot take, tikai mani individuālo novērojumi un preferences. Gan jau globāli viss ir labi un pareizi, un es noteikti priecājos par jaunajiem likumprojektiem, kas ļaus piesaistīt papildus finansējumu no strīmingu platformām. |
|
|
| : veterānu rindas |
[15. Apr 2024|12:14] |
|
holy jesus christ on ecstasy -
nokavēju savas cibas 20 gadu jubileju!
| Izveidots: | 2004-04-04 16:04:04 | | Pēdējais ieraksts: | 2024-04-15 12:10:07, pirms 4 minūtēm |
|
|
|
| |
[15. Apr 2024|12:05] |
dīvaini, ka tad, kad man bija atvaļinājums, man principā vispār neko nebija iedvesmas darīt. ja nebūtu aizbraukusi vienu dienu satikties ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) shelly, tad varētu teikt, ka "vispār neko" bija tieši tas, ko darīju. bet ne ar tādu prieku, kā varbūt domā dārgais lasītājs. uz vecumu esmu sākusi rast prieku darbīgumā, un šis amēbas stāvoklis mani diez ko nepacilāja. bet atvaļinājums beidzās un es pamodos visnotaļ enerģiska. un ar idejām. es ceru, katrs atvaļinājums tagad nebūs tāds?! |
|
|
| cold-blooded slaughter |
[14. Apr 2024|11:55] |
Lasot Rīgas Laiku, es grasījos rakstīt par vajadzību "redzēt" kara šausmas. Meanwhile es šonakt sapnī nošāvu cilvēku. Viņš mēģiāja ielauzties pa dzīvokļa durvīm, sure, bet tas bija diezgan cold-blooded. Man vienkārši bija pistole, viņš lauzās iekšā pa durvīm, un pēc ne pārāk sarežģītiem aprēķiniem es vienkārši pieņēmu lēmumu. Es nedomāju, ka tur ir liela disonance starp spēju kādu nogalināt un spēju parūpēties, bet kaut kā pēdējā laikā šīs abas puses tiek demonstrētas lieliem, trekniem, spilgtiem triepieniem. Tā arī nav pārāk jauna īpašība, jo es vēl no pusaudžu gadiem atceros apkārtējo reakcijas, ka man nebūtu principiāla tabū apēst cilvēka gaļu. A slaughter is a slaughter, un dzīvnieka sugai nav lielas nozīmes. |
|
|
| |
[12. Apr 2024|22:58] |
|
ir klāt tā sezona, kad "mazliet aizsēdēties bārā" jau nozīmē iziet no tā pa gaismu
lūk, īstenā "esam pārziemojuši" mēraukla |
|
|
| : instagrama ainiņas |
[12. Apr 2024|18:16] |
|
@mans_kosmetologs (or smth) ielicis video, kā špricē botoksu starp uzacīm un aprakstā kaut kas tāds: "ārstniecības persona tāda un tāda veic visprofesionālākās botulīntoksīna injekcijas bla bla bla". negribēju noturēties un intereses pēc iekomentēju, ka "laikam nezini, ka b. injekcijas var veikt tikai ārsts. ārstniecības persona nav ārsts." (or smth).
posta vairs nav.
|
|
|
| |
[11. Apr 2024|12:13] |
Savukārt sapņu pasaulē mana zemapziņa pēdējās dienas nolēmusi paārdīties. Šonakt bijusi vesela virkne badshit crazy sapņu, kur lielākajai daļai no tiem es vairs neatceros detaļas. Bet viena tēma kādu laiku nav bijusi.
Vienā sapnī mana māte bija kaut kāda demoniska tiesneša lomā. Es nezinu, kas tieši demonisks tur bija, bet noritēja kaut kāda tiesas prāva ar lielu nolemtības sajūtu, kur vēl bez manis bija vairāki citi cilvēki, kas bija iesprostoti šinī procesā. Nezinu tieši kā, bet laikam es palīdzēju tikt ārā no turienes. Tam laikam bija kaut kāds sakars ar to, ka šis bija man pazīstams "ļaunums". Lai vai kā, interesantākais noritēja pēc tam. Es jau tās tiesas procesa laikā sāku zaudēt kaut kādas maņas. Laikam dzirdi un balsi. Un tad bija kaut kāda izmeklēšana jau civilizētajā īstajā pasaulē, kurā es pēdējiem spēkiem vēl spēju parunāt, bet es jutu, ka mana balss pazūd. Es sapratu, ka pēc izmeklēšanas ir jādodas pie ārsta, lai noskaidrotu iemeslus. Bet es arī sapratu, ka es tūlīt saskaršos ar mūsu medicīnas sistēmu bez iespējas komunicēt mutiski, un man viss būs jāspēj komunicēt rakstiskā veidā. Tas kaut kā radīja sajūtu, ka man šis viss būs ļoti dārgi, jo visa sistēma ir ļoti novecojusi, un visi digitālie kanāli ir lēni un neefektīvi. Un tad man radās arī bažas, ka es nevaru nevērīgi šķiest naudu šajā sistēmā, jo no otras puses mani jaunie ierobežojumi varētu arī mazināt manus ienākumus. Un tad es sapratu, ka es riskēju vienmēr palikt šinī stāvoklī, jo man nebūs bezgalīgi daudz resursu šo operatīvi risināt. Bija sajūta, ka netrūkst cilvēku, kas tiešām ko šādu piedzīvo. |
|
|
| Par šī brīža mūzikas horizontiem |
[11. Apr 2024|11:21] |
Man ļoti interesē Hanzas Perona pasākumi. Idejas līmenī. Tur tiešām uzstājas mūziķi, kurus mani algoritmi reti piedāvā. Tidal gan šobrīd domā, ka mana dzīve ir reivs, lai gan es tur klausos arī kaut kādus Idles un The Black Keys, bet Tidal algoritmam par to reizēm ir jāatgādina. Bet uz Moderat peronā es tiešām gāju tāpēc, ka es šo to zināju par Moderat, nevis dēļ haipa.
Savukārt runājot par haipu, es laikam vairāk būšu Monkey3 tipa instrumentālās mūzikas cienītājs, mazāk tās, kas būs dzirdama rīt. Vēl mazāk... vai citādāk... tās instrumentālās mūzikas, kas skanēs aprīļa beigās. Laikam tā līdz galam ir jāpieņem doma, ka man nepatīk džezs. Es tagad māku neheitot kantrī, lai gan taisnības labad jāsaka, ka Orvills Peks ir kaut kāda performatīvā kantrī subžanrs, kurā ir ļoti daudz kvīr kantī dīvu. Or less queer, but then more botox. Lai vai kā, džezam ir mazāks potenciāls izraisīt krindžu kā kantrī, bet tik pat lielā mērā arī interesi.
Un tad vēl būs Bens Frosts. Jā, bet nē. Es pat varētu piekrist par blekmetāla iezīmēm, bet es laikam palikšu Svartediket un Livelover dīvaini līmenī. Bet kas mani vairāk kaitina par nespēju saprast eksperimentālo mūziku, ir Reznora vārda piesaukšana kur vajag un nevajag. Reznors taisa filmu skorus tāpēc, ka viņš ir Reznors, nevis viņš ir Reznors, jo ir bijis skoru autors vairākām filmām. Atstāsim viņu uz speciālā Reznora podestiņa, un nejauksim iekšā kopājā laikmetīgās mākslas kokteilī. Līdzīgu statusu ir pelnījusi Dollija Pārtone, Džonijs Kešs, Kobeins, Česters un vēl daži citi. Bet tātad - fine, Bens Frosts ir bijis autors vairākiem skoriem, neesmu pazīstams ar viņa daiļradi, neskatot šādu kino, bet izklausās fine. Savukārt jaunākais albums - way too weird to my taste. |
|
|
| Apsēstība jeb mēģinājums Nr.2 |
[11. Apr 2024|08:27] |
Jau trešo dienu domāju par Dubulti-Kolka. Nevaru sagaidīt pieteikšānas "atvēršanu".
Jo ir jāiet. Vienalga cik. Vienkārši jāiet. |
|
|
| Mainstream metal of 2000's |
[10. Apr 2024|16:57] |
Nolēmu mazliet eksplorēt metāla žanru, kas varētu būt pārstāvēts Melomanjakos. Tajās reizēs, kad es aizstāju kādu robu komandā, manas ļoti obscure zināšanas šajā žanrā ir maz nodrīgas šim konkursam. Trū storī - es drīzāk biju noderīgs atpazīt kaut ko tik frīkainu kā Yungblud, nevis kādu no korveidīgajiem meinstrīma metālistiem. Sāku ar Mastodon, un, oh boy, cik smagi iet. Es atceros, ka es viņu snobēju Roskildē, bet tagad saprotu, ka ne velti. Mēģināšu tagad Avenged Sevenfold. Man ir viena plate, un tā man tīri labi patika. Ceru, ka ies labāk. |
|
|
| |
[10. Apr 2024|13:43] |
|
Izbraucu no stāvvietas un pamanīju, ka pa mašīnas vējstikla iekšpusi rāpo maziņš zirneklītis. Varbūt no tiem, kuri izšķiļoties aizlec uz visām pusēm un, kur nu gadījies piezemēties, pa turieni jārāpo. Mašīnai uzņemot ātrumu, zirneklītis pārstāja rāpot un pieplaka pie stikla. Es arī tādā situācijā justos dezorientēts. Cik daudz gan apkārt ir šādu dzīvību, kas mēģina eksistēt, pat neapzinoties, ka visas likmes ir pret katra atsevišķā indivīda izredzēm. Taču bezcerības domai nav vietas. Ja vien to, kas cenšas, būs pietiekami daudz, gan jau daļai izdosies, bet pārējie ir nesvarīgi kā neievākta statistika. Tāpēc ar to spēciņu un sensorajām spējām, kas nu kuram krājumā, jākuļas tālāk, un oportūnisms ir vienīgais no visiem pasaules vārdiem, kas jāzina. Apturēju mašīnu, uzvilināju zirneklīti uz plaukstas un aiznesu nolikt uz ielas malā esošās sētas staba. Nez, kā viņam tur tagad iet. |
|
|