Taureņi. |
[25. Okt 2007|23:26] |
|
|
|
Comments: |
Skaitu izgaisušus sapņus. Ai, daudz, pārlieku daudz. Bezmiegs palīdz. Vismaz nenokavēt saullēktu. Vismaz es pats neesmu piedzīvojis nevienu lavīnu, sniega jau nu pavisam ne. Neizteikti vārdi. Nē, izteikti, taču nesadzirdēti.
Es arvien biežāk iedomājos, ka mēs pārāk daudz tērējam laiku lietām, kas jāatstāj dziļākajās atvilktnēs. Laika ir tik maz. Mūsu ir tik maz. Viss, kas mums pieder, ir daži soļi. Pretī vai prom.
Es šobrīd to apzinos tik ļoti skaidri. Es pat spētu izlemt, pretī vai projām, taču es nezinu virzienu, kādā šos soļus spert; tas taču būtu jāzina abos no gadījumiem. Nē, ne jau nezinu. Nav paša virziena.
Ej prom no vēja. Neej vējā. Nelaid to sevī.
Šobrīd tas brīvi klejo ap un caur mani. Nav jau, kur doties. Wrong address; last time I heard that, was only couple of hours ago. I know that I am always knocking at the wrong door. Either there is no right one for me, or I just do not know, where to search for one.
Jāiet turp, kur var atklāt jaunas zemes. Sevī vai citos.
Es ticu, ka došos ceļojumā pats uz sevi. Kaut kad. Tad, kad ārpusē vairs nebūs nekā, pēc kā tiekties. Tātad - jau drīz?
Eju pa apli. Nē, pa vairākiem, saistītiem savā starpā, kā tādā nolādētā olimpisko spēļu simbolā. Virzienu itkā ir diezgan daudz, taču beigu galā izrādās vien, ka esi atnācis turpat, no kurienes sāki iet. | |