Pierobežas. - nakts ilūzija [entries|archive|friends|userinfo]
aurora_borealis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

nakts ilūzija [9. Jun 2008|16:11]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Telefons piebirst pilns ar viņa nakts kliedzieniem, saucieniem, izmisuma trokšņiem starp pulksten vieniem un diviem naktī.
Ar vēlmi paņemt mani un aizvest aiz trejdeviņām pasaulēm.
Un sākt visu no jauna - atvainoties, izklusēt, izkliegt atvainošanos un diedzēt spārnus tālāk.

Bet arī atvainošanās vārdiem ir derīguma termiņš.
Es atnākšu, kā lūdzi.
Es atnākšu un klusēšu.
Tik ilgi, kamēr Tu saprastīsi, ka katra kalendāra lapiņa ir bijusi solis prom.
Uz neatgriešanos.

P.S. Laikam mums katram ir tāds viens pasaulē, ko, griestiem iebrūkot, gribētos tvert aiz rokas.
Bet jau par vēlu.
Jau sen kā par vēlu.
Linkieelpo

Comments:
From:[info]jauna_dziive
Date:9. Jūnijs 2008 - 19:26
(Link)
uzrakstīts labi.
ar spēku.
[User Picture]
From:[info]aurora_borealis
Date:10. Jūnijs 2008 - 14:04
(Link)
ar noilgumu.
From:[info]21
Date:12. Jūnijs 2008 - 00:03
(Link)
Tik pazīstama sajūta. Tikai es šādā situācijā būtu tas, kurš piebirdina telefonu ar nakts kliedzieniem. Man tik ļoti gribētos spēlēt to otru lomu, kurā kāds piebirdinātu manu telefonu, bet laikam cilvēki dalās divās daļās un ja tu esi tāds, tad nevari būt citāds.
[User Picture]
From:[info]aurora_borealis
Date:12. Jūnijs 2008 - 10:03
(Link)
Nē, tas ir iespējams.
Tā gadās katram.
Bet pa ķēdīti, nevis viens pret otru.
Tur tā problēma.
Ka katram mums savs glābšanas riņķis.