April 2017   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Trusiki

Posted on 2010.07.08 at 21:22
Current Mood: artistic
Tas būs stāsts , kurš norisinājās garajās Līgo brīvdienās, vienā lauku viensētā, tālu prom no civilizētās pasaules. Pavadīju tur savu fizisko laiku, iegūdams lielas rezerves garīgajam laikam. Tur dzīvo mans bijušais kursabiedrs. Viņš mani pavisam negaidot uzaicināja līdzi. Viņš veda vecākiem atrādīt līgavu un arī līgavas vecākus, gribēja vēl kādu sabiedroto savā pusē, lai būtu līdzsvars)
Līgavas tēvs ir krievu tautības cilvēks, tas ir no tiem krieviem, kuri padomju laikā nemācījās latviešu valodu, domādams, ka mazas tautas valoda ir nevajadzīgs apgrūtinājums viņa smadzenēm, arī šajos laikos viņš iztiek tīri labi, jo strādā kādas rūpnīcas paspārnē nodibinātā SIĀ, kurā darbojas tikai krievvalodīgie. Un dzīvo labi. Latviski viņš prot pateikt tikai sasveicināšanās frāzes. Tas arī viss. Saprotot it kā vairāk. Bet nerunā.
Lauku mājās dzīvo vēl mana kursabiedra vecākais brālis. Vinš tāpat kā es nav skolā mācījies krievu valodu, es mazliet kaut ko saprotu vairāk, jo apgrozījos Rīgā, viņš tālāk par sava pagasta robežām nav braucis.
Nu tad tā, kursabiedra brālis grib jaunajiem radiem kaut ko interesantu parādīt)
Viņš diezgan neveiklā krievu valodā mēģina topošo radagabalu ieinteresēt, aicinot aiziet līdzi aiz kūts -
..:: Ja ņedavno kupil novije trusiki, poidjom, ja Vam pokažu
Līgavas tēvs diezgan samulsis skatās, kaut ko nesaprot, tad tomēr iet uz kūts pusi..
Pēc tam seko diezgan pamatīgi smiekli, bet čalis izbrīnējies, vai tiešam truši ir tik neparasti dzīvnieki, ka par tiem tā smejas??

Previous Entry  Next Entry