Kastaņu ziedu paklājs
Posted on 2010.05.26 at 10:06Current Mood:
awake
viss ir savās sliedēs, varbūt ne pilnīgi viss, tā vajadzētu. Laiks tomēr dara savu, steidzas,aizmirstas lietas, kuras šķita bezgala svarīgas, piemirstas nesenie notikumi un kļūdas, kuras ir šo notikumu sekas.
Ļoti labi, ka viss noticis tā, kam jānotiek, citādi es daudz domāju, domāju, pārmēru domāju,šaubījos, tinos pārmetos, ka esmu ko nepareizu darījis.
Kastaņas patlaban pilnos ziedos, ziedi bāli dzelteni, izbārstīti pār pelēko ietvi, viss piebiris, laikam vējš norāvis no koka, kā pa tepiķi var soļoti Es gāju kājām no Purvciema līdz centram, lija lietus,es taupīju naudu , e-talona nav , jo ikdienā braukāju ar riteni, pa zaķi negribējās, jo nebija vajadzīgās koncentrēšanās, lai vērotu kontrolieru iespējamību,
Sajūta vienreizēji lieliska, lietū iet un justies brīvam,un just, kā mistērija pamazām izzūd lietū, pazūd, varbūt to saminu kājām kopā ar kastaņu ziediem..??
Lija lietus, sākumā nedaudz lija, sīks lietus, pēc tam, kad tiku jau uz tilta, kas iet gar Dominu, nogāza varena šalts, balts lietus, tiku izmēcēts,bet vienalga neiekāpu trolejbusā,kurš apstājās tilta pieturā, aizgāju līdz savām mājām..
Kas notika Purvciema kafejnīcā?
Šorīt bija Viņas zvans, aicinājums kopā pusdienot.Minēja Ozīrisu. Viņa atbrauca pie manis uz biroju. Bet tad mainīja plānus. Viņa sacīja, ka Purvciemā esot armēņu kafejnīca.
Laikam mans dreskods viņai nebija pieņemams,droši vien, justos neērti, ja satiktu kādu pazīstamu Rīgas centra ēstuvē ?
Mans dreskods??? man ir - šorti, padriskāti un tāda jaka ar kapuci.neesmu tāds kā kāzu dienā, kad satikāmies.. tāds ikdienā nestaigāju .Dāmai ir pāri 30. Un atbrauca ar 2009.gada opelu Corsa. Tāds pavadonis, noskrandis, viņas skatījumā..nu diez kas nav...Viņa, protams, aizbildinājās, dzīvojot Purvciemā, tur laba kafejnīca esot...par armēņu vairs nerunāja,minēja cit, pavisam klusu vietu, kur netraucēti parunāties.. nu varbūt arī būs laba klusa vieta mistērijai.
,
nebija par ko runāt.
Viņa runāja par Nāves jūras kosmētiku, kuru nopirkusi īpašajā piedāvājumā par 60 ls.
-es no tā neko nesaprotu. jo nezinu cenas.
Viņa runāja par to, ka nevarot neko prātīgu nopirkt vasaras sezonai, galīgākais bezcers veikalos.
- es neeju uz veikaliem un nezinu, kas ir veikalos.
Viņa runāja par to, ka vakariņām jānopērkot grieķu salāti, slinkums gatavot..
-es neesmu ēdis grieķu salātus, šķiet tie ir ar Fettas sieru, bet nebiju pārliecināts..
mani neinteresēja tas, ko viņa stāstīja.
es nezināju, ko ,lai saka, ko pateikt tādu, kas varētu vienot kopīgā sarunā, kad vārdi sakustu kopā tā, kā sakūst svina figūriņas Jaungada nakts zīlēšanas procesā??
es teicu, ka kastaņas zied, ka nezinu, kādi ir ziedi - balti vai gaiši dzelteni?
Viņa sacīja, ka grieķu zemenes esot garšīgas, esot apēdusi jau 5 kilogramus..
Ikdienišķā pasēdēšana vienā Purvciema kafejnīcā, izgaiņāja mistēriju, kura mani bija apņēmusi no visām pusēm, tā, kā migla, kad nezināju ceļu, bet maldījos.
Labi. šoreiz zināju ceļu. Man bija jāiet. Biju jau ilgi kavējis savu laiku.
Ļoti labi, ka viss noticis tā, kam jānotiek, citādi es daudz domāju, domāju, pārmēru domāju,šaubījos, tinos pārmetos, ka esmu ko nepareizu darījis.
Kastaņas patlaban pilnos ziedos, ziedi bāli dzelteni, izbārstīti pār pelēko ietvi, viss piebiris, laikam vējš norāvis no koka, kā pa tepiķi var soļoti Es gāju kājām no Purvciema līdz centram, lija lietus,es taupīju naudu , e-talona nav , jo ikdienā braukāju ar riteni, pa zaķi negribējās, jo nebija vajadzīgās koncentrēšanās, lai vērotu kontrolieru iespējamību,
Sajūta vienreizēji lieliska, lietū iet un justies brīvam,un just, kā mistērija pamazām izzūd lietū, pazūd, varbūt to saminu kājām kopā ar kastaņu ziediem..??
Lija lietus, sākumā nedaudz lija, sīks lietus, pēc tam, kad tiku jau uz tilta, kas iet gar Dominu, nogāza varena šalts, balts lietus, tiku izmēcēts,bet vienalga neiekāpu trolejbusā,kurš apstājās tilta pieturā, aizgāju līdz savām mājām..
Kas notika Purvciema kafejnīcā?
Šorīt bija Viņas zvans, aicinājums kopā pusdienot.Minēja Ozīrisu. Viņa atbrauca pie manis uz biroju. Bet tad mainīja plānus. Viņa sacīja, ka Purvciemā esot armēņu kafejnīca.
Laikam mans dreskods viņai nebija pieņemams,droši vien, justos neērti, ja satiktu kādu pazīstamu Rīgas centra ēstuvē ?
Mans dreskods??? man ir - šorti, padriskāti un tāda jaka ar kapuci.neesmu tāds kā kāzu dienā, kad satikāmies.. tāds ikdienā nestaigāju .Dāmai ir pāri 30. Un atbrauca ar 2009.gada opelu Corsa. Tāds pavadonis, noskrandis, viņas skatījumā..nu diez kas nav...Viņa, protams, aizbildinājās, dzīvojot Purvciemā, tur laba kafejnīca esot...par armēņu vairs nerunāja,minēja cit, pavisam klusu vietu, kur netraucēti parunāties.. nu varbūt arī būs laba klusa vieta mistērijai.
,
nebija par ko runāt.
Viņa runāja par Nāves jūras kosmētiku, kuru nopirkusi īpašajā piedāvājumā par 60 ls.
-es no tā neko nesaprotu. jo nezinu cenas.
Viņa runāja par to, ka nevarot neko prātīgu nopirkt vasaras sezonai, galīgākais bezcers veikalos.
- es neeju uz veikaliem un nezinu, kas ir veikalos.
Viņa runāja par to, ka vakariņām jānopērkot grieķu salāti, slinkums gatavot..
-es neesmu ēdis grieķu salātus, šķiet tie ir ar Fettas sieru, bet nebiju pārliecināts..
mani neinteresēja tas, ko viņa stāstīja.
es nezināju, ko ,lai saka, ko pateikt tādu, kas varētu vienot kopīgā sarunā, kad vārdi sakustu kopā tā, kā sakūst svina figūriņas Jaungada nakts zīlēšanas procesā??
es teicu, ka kastaņas zied, ka nezinu, kādi ir ziedi - balti vai gaiši dzelteni?
Viņa sacīja, ka grieķu zemenes esot garšīgas, esot apēdusi jau 5 kilogramus..
Ikdienišķā pasēdēšana vienā Purvciema kafejnīcā, izgaiņāja mistēriju, kura mani bija apņēmusi no visām pusēm, tā, kā migla, kad nezināju ceļu, bet maldījos.
Labi. šoreiz zināju ceļu. Man bija jāiet. Biju jau ilgi kavējis savu laiku.