Ēna

"Es strauta malā slāpēs eju bojā,
Un ugunskura tuvumā man salst,
Es esmu dzimtenē, bet jūtos tālu projām,
Es uzliesmoju tikai ledū kalts
Un, pliks kā tārps, kā valdnieks esmu stalts.
Es raudot smejos, bezcerībā ceru,
No tukša kausa līksmību es dzeru,
Un savā lielumā es esmu sīks,
Un dzīvi dzīvojot es tajā neiederos,
Es visur aicināts un izraidīts. "

es Shajaa nedeljaa nebuushu sasniedzams apkaartnei.
es naktii ilgi domaaju par to un izleeemu.
es veelos pavadiit laiku meditaacijaas un paardomaas.
jo tas, ko domaaju, daru, juutu nav saskanjaa at to , ko gribu. KAs ir pareizi.
domaas, vaardos un darbos esmu bijis nepatiess pret sevi un citiem.
man ir jaatiek valjaa no dazhaam vaajibaa, kas traucee.
izsmeldams sevi virtualitaatee, es to nevareeshu.
man ir japadomaa un jaapienjem leemumi, ko dariit.
Saakaas KLusaa nedelja.
Tas ir noziimiigs posms.
Varbuut tiksimies peec Lieldienaam!