svētdine
Posted on 2010.03.22 at 14:20
Man patika Ilmāra Šlāpina atziņa, ka gavēnis tagad ir kļuvis par tādu kā modes lietu,cilvēki izvēlas, ko darīt - atteikties no kafijas, filmām, grāmatām...
Es arī ,šķiet, pēc Pelnu dienas biju tajā apvērsumā iekšā, kad aizvēru draugus.lv un aizbraucu projām. Tagad saprotu, ka Gavēnis ir kaut kas nopietnāks, ne tikai atteikšanās no lietām, bez kurām var arī normāli dzīvot un eksistēt neatkarīgi no gavēņa esamības.
Vakar biju aizgājis uz Baznīcu. Nebiju Baznīcā bijis vismaz 4 gadus, ja ne vairāk. Kaut esmu kristīts un iesvētīts.Un bērnības dienās kārtīgi apmeklējis Svētdienas skolu. Bet tas bija sen.'Es speciāli nokavēju, lai nebūtu jāsasveicinās , ( kaut, maza iespēja, ka kādu pazīstamu tur ieraudzīšu). Rīga ir liela. Nosacīti liela. mani draugi uz baznīcām neiet. iet daži radinieki, bet es nezinu uz kurām draudzēm...
Apsēdos sānu malā, kur nebija neviena cilvēka,. Es zinu Dievkalpojuma kārtību, pirms Sv. vakarēdiena būs jāsveicinās miera sveicienam. Dieva miers ir ar tevi. Es to negribēju. ne tāpēc, ka nevēlētu Dieva mieru šiem svešajiem cilvēkiem, bet man negribējās nevienam dot roku.Ne tāpēc, ka varētu vēl papildus kādu vīrusu dabūt, nē,', es negribēju cilvēku tuvumu.
Es nedzirdēju, ko svētrunā runāja mācītājs, jo vārdi aizslīdēja gar ausīm un manas domas bija citur.Pie personīgām lietām, es domāju, prātoju, kas ir gleznojis gleznu , kura atradās altāra malā..es domāju par to, ka esmu tālu no Dieva un neglābjami pazudis. ka daru sliktu, ne to, kas tīkams un godājams....
Pēcpusdienā ome man prasīja, ko mācītājs labu stāstija, es jutos neomulīgi, jo neatceros it neko. Teicu, ka runājis par Dievu....
Sakramentu negāju saņemt, jo mācītājs no kanceles paziņoja; "" pie svētā vakarēdiena aicināti visi tie, kas ir kristīti un iesvētīti, evanģelisko luterisko draudžu locekļi...""Pirmie 2 punkti attiecās uz mani, bet 3. punkts ne. Es ,šķiet ,neesmu vairs loceklis, automātiski svītrots, jo 6 gadus neesmu maksājis draudzes nodokli...."
Aizgāju prom, pirms tika nodziedāta pēdējā dziesma, jo negribējās sveicināties ar mācītāju. kaut nezinu, kā ir pieņemts šai baznīcā, var būt te nesveicinās..
Bet vai es jutos tīrāks pirms? Varbūt domās. Bet grūti ir dzīvot tīru dzīvi...
Es arī ,šķiet, pēc Pelnu dienas biju tajā apvērsumā iekšā, kad aizvēru draugus.lv un aizbraucu projām. Tagad saprotu, ka Gavēnis ir kaut kas nopietnāks, ne tikai atteikšanās no lietām, bez kurām var arī normāli dzīvot un eksistēt neatkarīgi no gavēņa esamības.
Vakar biju aizgājis uz Baznīcu. Nebiju Baznīcā bijis vismaz 4 gadus, ja ne vairāk. Kaut esmu kristīts un iesvētīts.Un bērnības dienās kārtīgi apmeklējis Svētdienas skolu. Bet tas bija sen.'Es speciāli nokavēju, lai nebūtu jāsasveicinās , ( kaut, maza iespēja, ka kādu pazīstamu tur ieraudzīšu). Rīga ir liela. Nosacīti liela. mani draugi uz baznīcām neiet. iet daži radinieki, bet es nezinu uz kurām draudzēm...
Apsēdos sānu malā, kur nebija neviena cilvēka,. Es zinu Dievkalpojuma kārtību, pirms Sv. vakarēdiena būs jāsveicinās miera sveicienam. Dieva miers ir ar tevi. Es to negribēju. ne tāpēc, ka nevēlētu Dieva mieru šiem svešajiem cilvēkiem, bet man negribējās nevienam dot roku.Ne tāpēc, ka varētu vēl papildus kādu vīrusu dabūt, nē,', es negribēju cilvēku tuvumu.
Es nedzirdēju, ko svētrunā runāja mācītājs, jo vārdi aizslīdēja gar ausīm un manas domas bija citur.Pie personīgām lietām, es domāju, prātoju, kas ir gleznojis gleznu , kura atradās altāra malā..es domāju par to, ka esmu tālu no Dieva un neglābjami pazudis. ka daru sliktu, ne to, kas tīkams un godājams....
Pēcpusdienā ome man prasīja, ko mācītājs labu stāstija, es jutos neomulīgi, jo neatceros it neko. Teicu, ka runājis par Dievu....
Sakramentu negāju saņemt, jo mācītājs no kanceles paziņoja; "" pie svētā vakarēdiena aicināti visi tie, kas ir kristīti un iesvētīti, evanģelisko luterisko draudžu locekļi...""Pirmie 2 punkti attiecās uz mani, bet 3. punkts ne. Es ,šķiet ,neesmu vairs loceklis, automātiski svītrots, jo 6 gadus neesmu maksājis draudzes nodokli...."
Aizgāju prom, pirms tika nodziedāta pēdējā dziesma, jo negribējās sveicināties ar mācītāju. kaut nezinu, kā ir pieņemts šai baznīcā, var būt te nesveicinās..
Bet vai es jutos tīrāks pirms? Varbūt domās. Bet grūti ir dzīvot tīru dzīvi...