Ēna

Decembris.Piektdienas pēcpusdiena. Sniegs Rīgā sen nokusis. Tuvojas treša Advente. Eju cauri gājēju tunelim Gogoļa ielā. Tunelis pilns visādām drazām. Uz kāpņēm bariņš čigānu novēro garāmgājējus. Es eju ātri. Sagaidu autobusu. Braucu uz lidostu. Uz kādu brīdi došos atrast sniegu un darīt lietas, kuras sirdij tuvas. Sagaidu autobusu. Daudz brīvu vietu. Apsēžos un pie kājām nolieku lielo ceļasomu auz ritentiņiem. . Man pretm nostājās pensijas vecuma sieviete. Viņai rokās bez somas vairāki maisiņi. Var manīt, ka iepirkusies tirgū. Vienā maisiņā mazāks maisiņš, kurā redzama kaķu barība, egles zariņš vai vainags, apavu lāpstiņa. Sieviete nesēž', viņa savus pirkusmus sarindo uz autobusa sēdekļa. Brīvu vietu ir daudz. Man blakus apsēžas meitene, apmēram 7-9 gadi. Līdzās viņai stāv māte, arī viņai daudz iepirkumu, vairākas somas, kuras viņa novieto uz grīdas. Rucavas ielas pieturvietā vecā sieviete ar daudzajiem maisņiem taisās izkāpt. Viens maisiņš viņai izslīd no rokām, un pa autobusa grīdu sāk velties kartupeļi. Viņa neko nevar iesākt lietas labā, jo rokas pilnas ar citiem maisiņiem. Esmu iesprostots somu valnī, mana lielā ceļasoma, otras sievietes somas. Redzu, ka vienvietīgajā sēdeklī sēdoša dām noskatās, kā kartupeļi ripo pa auutobusa grīdu, jauns čalis nākamajā solā arī noskatās ar smīnu. Mazā meitene, kura man sēdēja līdzās pieceļas, autobsam strauji bremzējot, sasvārstās, māte pietur viņu aiz rokad, otrā rokā viņaai savas somas,reizē viņa arī palīdz pensionārei pacelt maisiņu, lai no tā neizbirtu pilnīgi visi kartupeļi,Viņas visas izkāpj pieturā ārā. Es sēžu un skaitu, cik kartupeļu palikuši autobusā. Saskaitu piecus. Ja pensionāre dzīvo viena, tās ir divas pusdienu reizes, varbūt mazāk. Tuvojas lidosta. Izkāpju. Tā ir cita pasaule, tur ir daudz cilvēku ar ceļasomām, visi steidzīgi, apņēmīgi, cerīgi.aurelijs33