Ēna

Vai gribi ar mani doties nelielā ceļojumā uz Nekurienes zemi?? Mēs tur būsim tikai divi vien. Tā būs vakarējā diena, pasaule turpinās dzīvot šodienā, viss notiks, tikai mēs ar tevi divi vien izkrituši no aprites, vakardienā....ielaid mani savā dārzā, es Tev atļaušu ieiet savas mājas bēniņos, kur viss noputējis un glabājas nederīgi krāmi; tu varēsi pasēdēt vectēva pītajā krēslā, ieelpot drēgno smaržu un pasapņot kopā ar mani..tu savukārt parādīsi man vasaras terasi mājas kreisajā pusē, kur tu novakarēs parasti dzer tēju...bet es Tev parādīšu savu jumtistabiņu, kurā glabājas mani papīra lidmodeļi, kuri nekad nepacelsies debesīs...nebaidies..neuztraucies, tas viss notiks lēnām, vienas dienas laikā, kura mums atvēlēta, viss izdosies...tu man parādīsi savu sapņu istabiņu, kurā spēlē flautu, parādīsi man enģeļa figūriņu viesistabā, nē, ne engeļa, labāk dēmona, kurš mums atdos visu, ko vien gribēsim... rozā pīlādžu zars ir tavā vāzē, tas sniedzas pat līdz Madridei... tad mēs kāpsim kalnos, barosim zvirbuļus, es būšu Tavs Kalafs, tu princese Turandota..,,Tu būsi Sniega karaliene, nē, Saulcerīte stikla kalnā, es Antiņš..viss, vilciens jau iebraucis šodienā, vispirms izkāpsi tu, tad vilciens mani aizvedīs līdz Rīgai, es izkāpšu centrālajā stacijā un došos uz savām mājām...