jaunākais ļoti maz runā, viņam ir sava valoda (ko mēs saprotam, jo tiek lietota konsekventi) un tikai neliels skaits "īstu" vārdu.
no šodienas viņa vārdnīcā ir arī vārds Buda. viens no pirmajiem desmit vārdiem.
Buda!

ja jums būtu labas trīs nedēļas laika vasarā, kur jūs gribētu paceļot, ja starta punkts ir Umbrija Itālijā? ar / bez mašīnas, ar / bez vilcieniem, ar / bez avio. protams, budžeta varianti.

Āpsis skatās pie-muzeja video ar Ho Chi Mihnu pēc mauzoleja vizītes - o, rekur, mauzolents, bet nemiris!

Hanoja - bulvāri, pazīstama veģetācija, franču arhitektūra, aukstums. o, feels like home!

Ūpis dabūja savas pirmās šuves švešumā jeb kalnu alās steidzīgi meklēt dimantus tumšos nostūros rezultējas kritienā ar zodu pret akmens kanti.
slimnīca bija ātra, sāpīga, lēta un vesels piedzīvojums man!

mēnesis.

(kāpēc mums ik pa brīdim sirds koķetē ar vieglprātīgiem sapņiem "atveram šeit mazu kafejnīcu!", "pārceļamies uz dzīvi uz džungļiem", "paliekam pasaules ceļotāji uz mūžu!")

esam Kambodžā.
bērniem Bangkoka bija grūta, bet lieliska.
man ļoti patika. pieķēru sevi pie domas, ka tur varētu dzīvot. milzīga metropole, skaļa, smirdīga, pārbāzta, bet tik cilvēcīga, sirsnīga, pretimnākoša.

šodien pirmo reizi baseinā, ak, mēs jau sen bijām pelnījuši aukstu aukstu peldi.

temps, kādā attīstās jaunākais, ir vājprātīgs. viņš apgūst jaunas iemaņas ik sekundi. šī ir tā kompetenču izglītība, vai ne. haha.

rīt iesim uz Angkorvatu, uzliku bērniem nelielu jūtūbes video no Laras Kroftas, sapratu, ka nemaz pati neesmu redzējusi.

mēs esam gan ļoti egoistiski, vazājot bērnus šitā pa pasauli, gan ļoti nesavtīgi, jo katru dienas minūti pakārtojam viņiem.

braucām šodien cauri sastrēgumam tuktukā, visi bērni guļ un svīst, un es domāju, kā es šitā nonācu tādā absolūtā sapnī. - es vienmēr domāju, o, izaugšu liela un ar bērniem ceļošu pa pasauli, un grūtus brīžus uzskatīšu par visskaistākajiem. un te nu es esmu.

vakar ielidojām Bangkokā. te ir lieliski. es gaidīju trakāku satiksmi un vispār visu trakāku, bet te droši un jauki, tik droši un jauki, ka vakar, kamēr m_b lika gulēt mazuļus, viena pati izgāju uz vīna glāzi.

galvā jaucas dažādas domas, sākot ar "ārprāc, uz šo mēs parakstījāmies" līdz "jeij, uz šo mēs parakstījāmies!".

beidzies piens, tāpēc pēdējo kafiju dzeru jau tematiski - stipru un ļoti saldu - espresso ar iebiezināto pienu ar cukuru

mana labākā ideja pēdējam vakaram - pirms kāda laika uztaisīt un sasaldēt cepumu mīklu.
lai gan māja vēl pusbardakā ar atvērtām kastēm un maisiem, bet smaržo lieliski.

Āpsis zīmē dinozauru.
"jā, viņam vajadzēs arī rociņas, jo kā tad viņš pacels to, ko nometīs?"

ģimenes ārste ieteica ņemt ceļojumā līdzi inhalatoru un drusku iepleta acis, kad "mēs tikai ar mugursomām".
labi, būtu ar čemodāniem, bet nu. inhalatoru. ceļojumā!

(paliksim pie vienkāršām lietām - ibumetīna, paracetamola, zirteka un smektas)

vēl nedēļa. bērniem jau pankūku diēta, ik pa brīdim visādi jocīgi ēdieni lielajiem (tom yum ar makaroniem, piemēram) jeb noēst visu, kas mājā ir.
vēl nedēļa. jaunākais šodien pēc pašiniciatīvas izsūca zem visām bērnu gultām. malacis.
vēl nedēļa. lielākā daļu mantu jau ir kastēs un uznestas bēniņos. paliek tikai nepieciešamākais, bet ar to vislielākās problēmas - šķiet, ka nepieciešams vēl ir tik daudz. lai gan. visu uz pēdējo atlikt nevajadzētu. kā vispār organizēt pēdējo nakti? elle un indija.
vēl nedēļa.

kad ģimenē ir vecākie brāļi jeb divgadnieks māk apsaukāties, pirms iemācījies runāt

laimītēs izlēju greznu septiņjūdžu zābaku!

dažās pārbaudīju, par citām ziņoja, - aptiekās vairs nav ibuprofēna sīrupu bērniem!
Lai nākamais vesalāks!

šis ir bijis brīnišķīgs gads, jā, gads, kurā es kā nekad baidījos par savu un savu bērnu dzīvībām, gads, kurā pārstāju ticēt labajam cilvēkos, gads, kurā pasaule kļuva par neērtu neērtu vietu.
bet tas viss kaut kā piemirstas, nolien tālākos smadzeņu apcirkņos, jo viss, ko es šobrīd jūtu, ir -

šis ir bijis brīnišķīgs gads.
esmu daudz ceļojusi, gan darba, gan ģimenes, gan divvientulības vajadzībām. esmu jutusies tik labi savās mājās, kā vēl nekad. esmu profesionāli izdarījusi dažu labu lielisku darbu.
un es tiešām esmu ļoti laimīga, jā,

šis ir bijis brīnišķīgs gads.

visi bērni karsti, vīrs karsts, bet man karsti, krāmējoties vienai.

četri no mums slimi, bļa, nu cik var.