šodien uz pēcpusdienu atstājām bērnus mūsu baliniešu drauga / šofera / palīga sievai. pirms tam ar Ūpi uzzīmējām vārdnīcu ar pamatlietām (pankūkas, padzerties, Ērglis mostas), kas būtus svarīgas šai laikā.
atbraucām mājās un divas lietas:
viņa saka, ka Ūpis esot labākais brālis, jo nomierinājis ļoti brēcošo pēc-diendusas-bez-vecākiem pamodušos mazāko;
Ūpis saka, ka viss esot bijis labi, jo viņa cepot garšīgākas pankūkas nekā es!!!

// mīklu taisīju es pirms aizdošanās prom. vakarā no tās pašas mīklas arī pati uzcepu pankūkas, un, nē, tās neesot tādas pašas, tomēr "drauga mammai" (draugs ir mūsu draugs un viņa sieva, redz, "mamma") sanākot labākas. es pie sevis nopurpinu - nu kā tā var būt, uz ko Ūpis lēni un mierīgi "tāpēc, ka cilvēki ir dažādi"