es gribētu katru dienu piedzīvot to prieku, ko redzēju Ūpja sejā, kad viņš vakar pirmo reizi devās pa mežu ragaviņās. es viņu tik laimīgu nebiju vēl redzējusi. viņš tā kā sīca no prieka. tā kā īdēja.
izdzīvojāmies pa aizsalušu ezeru, izstaigājāmies pa takām, beigās pat distančslēpojām, bet sniega mežā pamaz. Ūpis pirmo reizi uz slēpēm, piesiets uz muguras, paslēpoja slidsolī un pat nokrita. (es ļoti lepojos ar m_b, kas slēpoja kā tāds norvēģis ar bērnu ergosomā)
ziema, tu lieliska
lielās septīmas - Post a comment