manuprāt, viņi vienkārši kāpa laukā no bedres un ne tik daudz domāja par mums, klausītājiem. bet, piemēram, es albumu jau uzreiz klausījos ar domu, ka man patiks. jo ticība, ticība. varbūt naiva un nekritiska.
un par tām vecajām lietām es nedomāju tik šauri pv kontekstā. viss ir atmiņas. katra mīļa lieta ir atmiņas, ne?