nu, viņiem bija koncertu tūre visādos mazos kultūras namos. iepriekšējā nedēļas nogalē es maigojos ar kaut kādu džeku klases tusiņā (ne no klases), apmainījāmies numuriem un tad izrādījās, ka nav laika sestdienā satikties, abiem jau kaut kas ieplānots nu tur jābrauc pie radiem u.tml. un tad bija neveikls mirklis koncerta laikā, kad izrādījās, ka abi 'neplānoti' atnācām uz koncertu. nebija kur sprukt - bija jādejo un jābučojas (viena no retajām reizēm, kad es to esmu darījusi publiski. vēl joprojām drusku neērti atceroties). tad viņš pavadīja mani uz mājām (savus 3 km+atpakaļceļš uz pilsētas otru galu), bučojoties zem daudzdzīvokļu mājas izmežģīju mēli (es nezinu kā tas ir iespējams, ja) un stāstot kā viņš kāvies un ar ko un kā viņam asins pa degunu tecēja un kā viņu ielika slimnīcā un ka viņš zin, kur dabūt zālīti (un ne tikai), ja nu man gadījumā ievajadzētos. un es gāju un domāju par to, ka mājas varētu pienākt ātrāk un cik tie vīrieši ir iepriekšparedzami un ka man ir briesmīgi garlaicīgi. un tad viņš man prasīja vai es gribu būt viņa meitene un man nebija kur sprukt un es teicu 'nu labi' un tad jau bija mājas un varēja no viņa atkratīties un tad vēl divas nedēļas mums nejauši sanāca satikties tusiņos un bija jābučojas (uz šo gan viņam bija talants) un tā nu mums bija viena vakara sakars četru nedēļas nogaļu garumā. pirmās un vienīgās 'oficiālās' attiecības manā mūžā. varbūt nav beigušās, ja mēs tā svinīgi nemaz neesam izšķīrušies