kad piecus kilometrus biju nobraukusi pa pasaules lielāko lietu, es nosalu kinoteātrī un vīlos grand budapeštā. bez-šarma filma.
lai visu vēl vairāk paspilgtinātu, mājupceļā apmaldījos, biju visa slapja un pretīga un nezināju, kur esmu, telefons mitrumā uz pieskārieniem nereaģē, viss slikti,
bet (!!!)
pēkšņi viss labi. jo tas ir lietus. lietus! vairs nekāda sniega un krusas, tagad tikai lietus un siltums un slapjums un mīkstgaiss un laime
ielaisties