30 November 2010 @ 12:45 pm
 
itāļi te ir nosaluši, bet šausmīgi priecīgi. laikam par, nezinu, nu to, ka puņķi degunā salst ciet.
savukārt
vakara jēkaba atmiņu vakars netīšam sanāca arī manējais, vismaz atsaucu atmiņā nepilngadīgu sevi ar divām bizēm lēkājam ziemeļvalstu ģimnāzijas pagrabā pest of child pavadījumā.
zemes segums siltums skanēja, bet nebija, kas taču pavisam labi.
nakts ceļā mājup var aizmirst sadotas rokas, jo rociņas pie ausīm, pie pieres, pie vaigiem - resp, pret ziemeli