par mantu placi tikai sajūsmas vārdi. atmosfēra, mūzika, saule un brīnišķīgi kaimiņi, kaut kāda maziņa berlīnes sajūta un kola, jaukta ar alu.
-
iet veca tante ar spieķi pie vienas un somu pie otras rokas. viņas soma ir līdzīga vienai, ko plānojusi pārdot. līdz uteņa beigām atlikusi kāda pusstunda un es izdomāju skriet tai vecajai tantei pakaļ un savu somu uzdāvināt - sak, viņai noderēs. viņa jauki pasmaida un liek, lai es to somu atverot, tad pašķiebj galvu un nosaka: "Aij, meitiņ, man nederēs - baznīcas dziesmu grāmata neieies iekšā!".

es redzēju to grāmatu, jo man tika izrādīts, cik labi tā ieguļ tantes vecajā somā. taisnība vien ira, manā somā tā dziesmu grāmata neielīstu, un kāda gan jēga no somas, ja ar to nevar uz baznīcu iet?