šausmīgi patīk rīti laukos. kad var dzirdēt apakšstāva rosību, var simtprocentīgi zināt, ka neko nevar nokavēt, var attaisīt logu un pagulēt vēl, var lēnītēm pasapņot par gaidāmās dienas āra-priekiem, var nelīst, nelīst un nelīst ārā no gultas.
to pašu it kā var darīt arī pilsētā, bet jūs jau zināt, ka TAS NAV TAS