manī ir tāds naids pret to ēku, kas čakarē visu manu dzīves ritmu tikai tāpēc, ka garu, ļoti garu gadu laikā neviens nav pacenties atrisināt problēmu, ka man no rīta jau piecpadsmit minūtes pirms klašu došanas jāsāk sēdēt rindā (atgādinu, ka tas ir 7.45), varbūt paveicas un dabū vietiņu uz, hmm, divām stundām? un tad pat vakarā pusastoņos pie tantiņas gozējas rinda. pa dienu nerunājam. un es esmu kūkojumā pa dienas vidu, hmm, kādas sešas stundas, tikai tāpēc, ka garu, ļoti garu gadu laikā neviens nav pacenties atrisināt problēmu ar klasītēm, precīzāk, ar to neesamību

pikta un pirmo reizi bļāvu akadēmijas gaiteņos