bet par lieliskumu atkal. par to, ka var runāties, tikai mētājot vārdus, jo viss ir viens, savus sakāmos dalām uz divi un sanāk, nav jādomā par izteikumiem, tie ir vienādi, nav jādomā par saprašanu, jo katrs sevi zin un tātad arī otru, sanāk. var kopīgi smieties, tā kopīgi, jo smieklu saķēdējumi smadzenēs ir identiski. var gribēt no savas mūzikas mājiņas uzlikt kaut ko, bet dzirdēt, ka tas jau skan no tā otra mūzikas mājiņas. un dejot, dejot. palēninājumā. līdzsvaru mācīties. joprojām domāt, kāpēc ir teiciens 'viens kā pirksts', jo tie taču ir pieci un pat desmit. darba diena