atbraucām no berlīnes un bērnam ir iepaticies turku pops. vakar pirmsmiega ģimenes dejas griezām pie bučiņdziesmas, piemēram.

dārza darbi, dedzinām papīrus.
Ūpis pats ņurca un padod visus savus iekrātos zīmējumus (katru dienu iziet pāris a3 lapas - dažu mēnešu laikā tas ir milzīgs apjoms), izpluinī un padod picu iepakojumus, pamperu kastes un citus kartonus.
līdz ierauga vecā picas kastē šķēlītes maliņu, laimīgs iekožas, un, kad es atņemu, raud minūtes desmit.

mūžīgā cīņa starp garīgo un fizisko, vai ne.