Jāsaka, ka zaudējums Ūpim ir viena no manas dzīves neparastākajām pieredzēm. Tas notika tā:

Kuldīga, vasara, gājēju iela, franču filozofa vārdā nosauktais bārs. Bērziņu ģimene kliedzoši pilnā sastāvā. Parādās uz galda šahs. Paskaidrošu: es tajā brīdī jau apmēram kādus pāris mēnešus intensīvi spēlēju šahu onlainā ar Matīsu B. Pārsvarā vinnēju, jūtūbā skatos šaha stratēģijas video. Sliecos uz Londonas sistēmu baltajiem un indiešu aizsardzību melnajiem.

Skaidrs, ka es spēlēšu ar Ūpi – šo mazo, jauko, blondo zēnu – šahu.

Viņš ne tikai mani vinnēja, viņš treštalkoja katru manu gājienu. Sāpīgākais, ka pamatoti.