Es vakar slēpoju un par šo domāju: kāpēc vairums bērnu un arī pieaugušo pašdarbības padarīšanu agri vai vēlu pārvēršas par konkursiem, sāncensībām?

Viena ļoti robusti tēsta un plaši triepta doma man ir, ka sabiedrībās ar karaļnamiem un mazāk raustītām vēsturēm ir vairāk kopienu un klubiņu darba, bet sabiedrībās, kurās kāds mēdz ik pa X gadiem plēst karogus, nākas vislaik sevi apliecināt un gribēt uzvarēt un izaugsmi mērīt lineāri.