Es tagad domāju, ka laikam jau to var nolasīt dažādos veidos vai pateikt dažādās intonācijās, un es nezinu, kā R. to domājis. Bet es esmu pie tiem, kas to drīzāk nolasīja kā ironiju par tiem, kas satraucas par nākotni, jo tipa viņiem vienkārši patīk satraukties, nevis ka tam būtu reāls iemesls.

Bet kā tu nolasīji? Kā tiešā veidā domātu aicinājumu? Vai arī kā ironiju, bet tev tā patika?