ak dies, jā!
Tur jau tā lieta! Plus tāda sajūta, ka nu - taču par bērniem jādomā, par bērnu - manā gadījumā.
Un jā - es gribu, lai labāk viņa dzīvo kaut nekad dzīvē nesatiekot nekādus radus, bet vismaz vietā, kur viņa var dzīvot kā grib un būt, kāda grib.
Un kur bēgt? Kur tu vari bēgt, ja nav pie kā?
Vnk pārcelties uz dzīvi citur? Pagaidām turpināt strādāt šeit?
Un pērvākties - nevis uz Liepāju, bet prom? Vienkārši prom? Kaut kur, kādā drošā valstī, kur pietiktu ar angļu, krievu, grieķu valodām? Kaut kur, kur tu viens cilvēks būdams vari kaut kādā nebūt veidā apvienot trādāšanu un bērna audzināšanu? Pārdot dzīvokli?
Pārdot visu ko var pārdot un prom?
Ko darīt ar naudu/uzkrājumiem?
Ok - šis ir brīdis, kad priecājos par eiro, lai kā arī dusmojos, kad pārgāja no Latiem uz eiro..
Varbūt tieši auto tgd jāpērk patiešām, patiešām - lai varētu vispār kaut kur aizbraukt?
Sakrāmēt visu svarīgāko un aizlaisties? Un, ja jā - tad pie kādiem noteikumiem to darīt? Kad sāk skanēt trauksmes sirēnas vai kad Putinam apetīte nebeidzas ar Ukrainu? Vai kad sākas draudi par atombumbām? Bļin - cik gadi pagāja no Krimas murga? Tikpat labi tie var būt gadi, tikpat labi - dienas..
bail.