prieks par Tevi! var tā teikt, ka prieks par raudāšanu?
bet es laikam esmu tomēr nejūtīga cūka, raudāt nevienā brīdī negribējās, bet mīlēt pasauli vairāk, apskaut vīru, samīļot bērnus gan uzreiz. man vispār liekas, ka grāmatas, kurās dara pāri zēniem vai jauniem vīriešiem, es, kā dēlu māte, nelaižu sev pārāk tuvu klāt. arī lasot smagu literatūru par karu, mēģinu distancēties. savādāk jāsāk domāt, kāpēc laidu šajā ļaunajā pasaulē trīs nevainīgus bērniņus.
lielās septīmas - Post a comment