nekāds tāds lāsts Karamāzoviem nav. tikai tas ka dzīvi, aktīvi, domājuši cilvēki laikā, kurā praktiski visiem smadzenes ir aizmiglojusi reliģija un ticība un sabiedrības aizspriedumi + ekenomiskā sistēma.
taču karmiskums man šķita redzams cik precīzi lomām ir izvēlējis aktierus režisors, gandrīz vai nolemdams viņu dzīvēs pēc būtības.
vēl nebeidzu brīnīties, kā tik spēcīga būtne kā Sproģe nozuda no "dzīves skatuves"
es arī skatījos vairākos piegājienos un nesapartu, kā to var iznest piecu ar pus stundu garumā? šķiet tāpēc tā tiesas aina tāda, es teiktu, pilna ar vājprāta sajūtu.
ļoti jaudīga izrāde, simbelīnu pēc tam nespēju sevi piespiest skatīties.